Desmit svarīgi fakti par ūdeni

Kāpēc ir tik svarīgi dzert?

Lielāko daļu mūsu organisma veido ūdens. Jaundzimušajiem 90% svara ir ūdens, pieaugušajiem – 75%, bet ar gadiem tu izžūsti un tavā ķermenī paliek vien 65-45% ūdens. Ūdens jādzer, lai aizkavētu novecošanas procesu, ļautu nierēm vieglāk veikt savu darbu – skalot no asinīm indes, kas rodas vielmaiņas procesā, un uzturēt veselīgu skābju – sārmu līdzsvaru asinīs.

Kā ūdens palīdz tievēt?

Tauku uzkrāšanās bieži vien ir organisma reakcija uz stresiem un piesārņotu organisma iekšējo vidi. Toksīnus ķermenis mēdz paslēpt tauku šūnās. Jo lielāks iekšējais piesārņojums, jo vairāk uzbriest taukaudi. Tomēr, lietojot ūdeni pietiekamā daudzumā, sārņi izvadās caur nierēm un liekie taukaudi noārdās. Ūdens palīdz radīt veselīgu sāta sajūtu un pasargā mūs no pārēšanās.

Ēst vai dzert?

Bieži vien izsalkuma sajūta tev signalizē nevis par vajadzību paēst, bet gan par slāpēm. Ievies derīgu paradumu – dzert ūdeni starp ēdienreizēm, arī pusstundu pirms ēšanas – ķermenis par to būs pateicīgs.

Cik daudz ūdens jāizdzer?

Katru dienu cilvēkam jāizdzer vismaz pusotrs litrs ūdens. Diennaktī izdzeramā ūdens daudzumu aprēķina pēc formulas – 30 mililitri uz katru ķermeņa kilogramu. Ja tu sver 60 kilogramus, dienā jāizdzer 1,8 litri ūdens, bet 100 kilogramus smagam cilvēkam ieteicami trīs litri ūdens.

Ūdens daudzums, kas jāizdzer, atkarīgs no tā, ko tu ēd. Ja ēdam olbaltumvielām bagātu pārtiku – gaļu, sieru, zivis, olas, mūsu organisma vajadzība pēc ūdens pieaug, jo jāizvada vairāk slāpekli saturošu vielmaiņas produktu. Tāpat jādzer vairāk ūdens, ja uzturā lietoti saldumi un konservi. Ēdot daudz augļu un dārzeņu, var dzert mazāk.

Kad dzert?

Sāc dienu ar divām glāzēm silta ūdens. Tam var pievienot svaigu citrona sulu vai karotīti medus. Ejot uz darbu, neaizmirsti paņemt līdzi pudeli ūdens un periodiski dienas laikā padzerties.

Kāpēc nevajag dzert ēšanas laikā?

Ūdens jādzer 20 minūtes pirms ēšanas un 1,5-2 stundas pēc ēšanas. Ēdot barībai jābūt samitrinātai ar siekalām – tās satur gremošanas fermentus. Dzerot ēšanas laikā, barību mitrina ūdens. Tas atšķaida arī kuņģa sulu, kā rezultātā siekalu un kuņģa sulas fermenti nevar veikt savu darbu. Zarnās barība nonāk, nepietiekami sagremota un tur sākas pūšanas un rūgšanas procesi.

Kāpēc nedrīkst dzert karstu ūdeni?

Karsta tēja vai kafija var iznīcināt kuņģī šūnas, kas ražo sālsskābi un gremošanas fermentus. Tāpēc nav ieteicams dzert par 40 grādiem karstākus dzērienus. Tējas temperatūrai jābūt tādai, lai tajā iebāzts pirksts nebūtu strauji jārauj ārā.

Ko dzert?

Ja gribi justies labāk un uzlabot sava auguma aprises, dzert ūdeni saldas tējas veidā vai saldinātu gāzētu dzērienu veidā nav prātīgi. Tās ir ne tikai liekas kalorijas, bet arī ietekmē organisma skābju-bāzu līdzsvaru. Uz asiņu paskābināšanos mūsu ķermenis reaģē ar sliktu pašsajūtu, slimībām un tauku uzkrāšanos.

Kādas slimības draud, ja par maz dzeram ūdeni?

Aptaukošanās, diabēts, hipertonija, depresija, izkaisīta skleroze, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, audzēji, katarakta. Pietiekamā daudzumā lietots kvalitatīvs ūdens samazina sirdslēkmju un insultu iespējamību, par 41% samazinās risks saslimt ar sirds infarktu (ar noteikumu, ka dienā izdzer 8 glāzes ūdens).

Ūdens deficīta apstākļos organisms sākotnēji samazina dažas savas funkcijas, bet tad ķeras pie dažu struktūru demontāžas.

Dažreiz ūdens ir labākās zāles pret galvassāpēm. Biežākais galvassāpju cēlonis mēdz būt skābekļa apgādes traucējumi smadzenēs. Bez pietiekama ūdens daudzuma skābekļa pārnese nav iespējama. Otrs galvassāpju cēlonis ir skābuma palielināšanās organismā. Dzerot ūdeni, skābes atšķaidās, neitralizējas un caur nierēm tiek izvadītas no organisma.

Kas veselīgāks – kafija vai ūdens?

Kafija, zaļā un melnā tēja satur kofeīnu un veicina nieru darbību, un pastiprina šķidruma izvadīšanu, vienlaikus aizkavējot minerālvielu uzņemšanu. Baudi šos dzērienus ar mēru un aizgūsti labu dienvidzemju ļaužu ieradumu – pēc kafijas un tējas baudīšanas izdzert papildus glāzi ūdens.