18. februārī ES
Mājā tiks rīkota zinātnieku, gastroenterologu un dietologu diskusija par to,
vai celiakijas slimnieki savā uzturā drīkst lietot auzu izstrādājumus.
Diskusijā piedalīsies diētas ārste Lolita Neimane, gastroenterologs un
dietologs Egdars Bodnieks, uztura speciāliste Baiba Grīnberga un citi eksperti.
Somijā audzētas bezglutēna auzas Latvijas veikalos ir pieejamas jau aptuveni divus gadus, taču gastroenterologi un uztura speciālisti vēl nav vienisprātis, vai celiakijas slimnieki tās var ēst droši vai arī tajās tomēr ir glutēns, Dienu informēja diskusijas organizatori. Saskaņā ar biedrības „Dzīve bez glutēna” veiktajām aptaujām, daudzi celiakijas slimnieki izvairās no bezglutēna auzu lietošanas uzturā, jo uzskata, ka tajās tomēr ir glutēns. Savukārt citi domā pretējo un, viņuprāt, tas ir nenovērtējams uzturvielu un šķiedrvielu avots bezglutēna diētā.
Lai noskaidrotu zinātniski pārbaudīto informāciju par bezglutēna auzām, biedrība „Dzīve bez glutēna” sadarbībā ar uzņēmumu Raisio Latvija rīkos „Auzu forumu”, kurā aicināta piedalīties Somijas bioķīmijas zinātniece Pirjo Alho-Lehto. Vairāk nekā 30 savas karjeras gadus zinātniece veltījusi graudaugu izpētei, bezglutēna un bezlaktozes diētu problēmām, ka arī pārtikas kontroles likumdošanai Somijā un Eiropas Savienībā.
Kā zināms, celiakija ir ģenētiska gremošanas trakta slimība, kura atzīta par neārstējamu. Celiakijas slimniekiem mūža garumā jāizvairās no glutēna – kviešu, rudzu un miežu olbaltuma, kas izsauc tievās zarnas bārkstiņu atrofiju, bloķējot uzturvielu uzsūkšanos organismā. Latvijā celiakijas diagnoze uzstādīta ap 1500 bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem.