Ir valstis, kurās saules tveices nežēlīgums līdz ar vasaras mēnešu iestāšanos liek pat ar likumu aizliegt cilvēkiem, sevišķi fiziska darba darītājiem, strādāt āra apstākļos dienas karstākajās stundās. Mērenākā klimatā, arī Latvijā, uzņēmumi, pēc kuru sniegtajiem pakalpojumiem vasarās ir mazāks pieprasījums nekā citos gadalaikos un klientu plūsma ir nelielāka, piemēram, sporta klubos, bibliotēkās u. c., vasarās mēdz pāriet uz īsāku ikdienas darba laiku. Tomēr ir arī tādi darba devēji, kuri īsāku darba dienu vasaras periodā redz kā iespēju palīdzēt saviem darbiniekiem labāk sabalansēt darbu un personīgo dzīvi un līdz ar to padarīt viņus motivētākus arī darbā.
Atvērtāki elastīgumam
Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia aptaujā pagājušā gada vasarā gan tikai 13% Latvijas strādājošo atklāja, ka vasaras mēnešos viņu darbavietās vasaras režīmam tiek pielāgots arī darba laiks, savukārt 81% norādīja, ka darba laiks viņiem paliek nemainīgs visu cauru gadu.
No otras puses, līdz ar attālinātā darba tehnoloģisko iespēju attīstību daudzi uzņēmumi kļūst atvērtāki elastīgam darba laikam ne tikai vasarā. Daudzviet darbiniekiem ir oficiāla iespēja kādu dienu nedēļā strādāt mājās. Dažs darba tirgus eksperts pat prognozē, ka elastīgs darba laiks, dodot iespēju pašiem darbiniekiem regulēt savu strādāšanas režīmu, drīzumā varētu aizstāt darba laiku "no–līdz" lielā daļā pasaules uzņēmumu un, iespējams, šādi tikai stimulēt strādājošo produktivitāti.
Kamēr tas vēl masveidīgi nav noticis, kompānijas, kurās darbinieki ik dienas tomēr nepieciešami uz vietas birojā, vasaras mēnešos nereti cenšas darbu sākt un arī beigt par stundu agrāk. Vieglāk tas ir mazākos uzņēmumos un jomās, kur nav lielas atkarības no klientu darba laika vai maiņu darba. Taču arī lielākās kompānijās, kurās saikne ar klientiem un sadarbības partneriem ik dienu ir cieša, iespējami vasaras darba laika risinājumi.
Viena svarīga stunda
Mobilo sakaru operatora Amigo darbinieki jau aprīlī sākot gaidīt uzņēmuma personīgās vasaras iestāšanos, jo no maija līdz septembrim vasara nozīmē arī īsās piektdienas, kad visi strādā tikai līdz plkst. 15.00 (nevis 17.30 kā citās dienās vai 16.00 kā piektdienās aukstajā sezonā), stāsta Amigo vadītājs Artūrs Freimanis. Neviens darbinieks vēl nav atzinies, ka gribētu šo brīvo stundu labāk izmantot naudā, viņš smejas.
Kopējais nedēļas darba stundu daudzums darbiniekiem šādi gan nemainās, jo brīvā stunda vasaras piektdienām tiek iekrāta uz pusdienlaika rēķina – tas Amigo visu gadu ir saīsināts, tikai pusstundu garš, jo uzņēmumā ir pašiem sava ēdnīca. Ja nebūtu ēdnīcas, kas kompānijai ļauj piedāvāt darbiniekiem vasaras darba laiku, neatņemot arī sev kā darba devējam, tiktu meklētas citas iespējas, kā īso piektdienu nodrošināt, saka A. Freimanis. "Varbūt mēs tad pasūtītu, lai pusdienas pieved klāt birojā, varbūt pastrādātu ilgāk citās dienās. Liekas, tā ir tikai stunda, bet darbinieki to ļoti novērtē – tas viņiem ir laiks sev vai ģimenei, bērni ir priecīgi, ka vecāki viņus izņem agrāk no bērnudārza, cilvēki var agrāk braukt uz laukiem un izvairīties no Rīgas piektdienu sastrēgumiem." Amigo vadītājs atzīst, ka īsā piektdiena darbiniekiem ir labs motivētājs, kas kāpina arī viņu atdevi darbā. Tiesa, ikvienam šāda agrāka aiziešana jāsaskaņo ar savu tiešo vadītāju. Teorētiski tas nozīmē, ka steidzamāka uzdevuma gadījumā var tomēr nākties pastrādāt ilgāk, taču praktiski tā vēl neesot gadījies. Īso piektdienu cenšas ievērot visi.
A. Freimanis uzskata, ka šādu pieeju darba laikam vasarā var īstenot liela daļa darba devēju, vismaz attiecībā uz biroja darbiniekiem pavisam noteikti. Vienīgi – ja uzņēmumam ir liela sasaiste ar citām kompānijām, piemēram, pasūtītāja un izpildītāja attiecības, jāuzmanās, lai ar īso piektdienu netiktu kavēti kādi kopīgi projekti. "Amigo vasaras darba laiks ir jau pasen, tāpēc ar senākiem partneriem esam salāgojušies, bet, kamēr pie tā pierod jaunie partneri, kāds brīdis paiet," A. Freimanis saka.
Uzņēmumam nekaitē
Tādas pašas īsās piektdienas ir arī farmācijas uzņēmumā Grindeks, turklāt ne tikai vasarās, bet visa gada garumā, stāsta uzņēmuma Komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa. Te piektdienās visi strādā nevis līdz plkst. 17.00, bet līdz plkst. 15.00. Arī Grindeks tas notiek, atvēlot īsāku laiku pusdienām (pusstundu stundas vietā) uzņēmuma telpās esošajā ēdnīcā. Darbiniekiem, lai paēstu, nav nekur jābrauc, ēdiens ir garšīgs, turklāt uzņēmums ēdnīcu vēl arī papildus dotē, tas ļauj tajā uzturēt pievilcīgi zemas cenas.
L. Kļaviņa norāda, ka šāda laika iekrāšana vienlaikus ļauj gan racionāli to izmantot, jo papusdienošanai šādos apstākļos tiešām objektīvi pietiek ar pusstundu, gan nākt pretī darbiniekiem, kam visiem, protams, ir dzīve arī ārpus darba. "Darbinieki ļoti novērtē šīs īsās piektdienas. Tas ir ieguvums – var vasarā agrāk braukt uz laukiem, var arī ieplānot vizīti pie ārsta vai kādas valsts iestādes apmeklējumu. Tāpat laika uzkrājumu izmantojam, lai nebūtu jānāk uz darbu atstrādājamos datumos, kas iekrīt saistībā ar valsts svētkiem."
Grindeks darbinieku kopējais darba stundu daudzums šādi nesarūk, līdz ar to arī uzņēmuma ražīgums necieš. L. Kļaviņa tomēr piebilst, ka te nozīmīgs ir uz vietas esošās ēdnīcas faktors – ir svarīgi, lai laika ietaupījums notiktu dabiski un uzņēmumā esošie resursi ļautu tam notikt, jo nevar darba dienu vienkārši mehāniski saīsināt.