"Rotaļlietām ir ļoti liela nozīme bērna attīstībā. Rotaļlieta var bērnu gan pozitīvi ietekmēt un attīstīt, gan traumēt, nodarot fizisku un emocionālu kaitējumu. Ar rotaļlietām bērns mācās izzināt pasauli. Viņš tās personificē – viena rotaļlieta ir mamma, cita ir tētis un vēl kāda ir viņš pats. Ir mīļais zaķītis vai lācītis, kas tiek ņemts gultā un rada drošības sajūtu aizmiegot. Tā tas ir bijis visos laikos – caur rotaļlietām bērns mācās un attīstās," stāsta attiecību konsultants Arturs Šulcs.
"Bērna pirmajos dzīves mēnešos un gados rotaļlietas ļauj attīstīt mazula nervu sistēmu. Piemēram, klucīši ir ar dažādām faktūrām – gluds, rievains, pulēta koka vai neapstrādāta koka, lakots utt. Tas rada dažādu kairinājumu, un bērns ierauga, ka pasaule ir dažāda, daudzdimensionāla. Viņš izzina, kas ir metāls, koks, māls vai plastmasa. Aptaustot dažādus materiālus, šie impulsi no pirkstiņiem aiziet uz galvas smadzenēm un tas nodrošina bērna attīstību, sajūtu izpratni un sajūtu pieredzi. Un liekas ir ņirbošas plastmasas mantas ar spožām gaismiņām vai, piemēram, caurspīdīga bumba, kurai iekšā pīlīte, bet pie kuras zinātkārais bērns nekādi netiek...
Kā spēlēties ar dabas materiāliem
Daudz var iemācīt arī ar dabas materiāliem. Piemēram, aizvest bērnu uz mežu un paspēlēties ar čiekuriem. Čiekuru var paņemt rokā, iebāzt kabatā, to var mest, tādā veidā iemācoties jaunas kustības. Iedot mammai vai tētim, kas veicinās došanas un pieņemšanas prieku. Čiekurus var savākt, salikt, salīdzināt, veidot konstrukcijas. Tur ir ļoti daudz darbību. Mēs, pieaugušie, esam aizmirsuši, ko darīt ar čiekuru, ka to arī var izmantot kā rotaļlietu un pasaules izzināšanas objektu, bet bērns uz to visu skatās kā uz jauniem atklājumiem. Izmantojot šādus dabas materiālus, kas neko nemaksā, vecāki var radīt bērnam resursus personības attīstīšanai. Reāli bērns darbojas, pavada kopā laiku ar vecākiem un iepazīst pasauli, strādā viņa jaunrade.
Dāvini tikai kvalitatīvas rotaļlietas!
Kas būtu jāievēro? Bērniem ir jādod dažādas rotaļlietas, kas atbilst viņa vecumam un ļauj izzināt pasauli un mācīties jaunas lietas.
Mūsu tirgus ekonomikas apstākļos ir radušās rotaļlietas, kas ne vienmēr pozitīvi ietekmē bērna attīstību. Augot lielāks, bērns izvēlas rotaļlietas, ar ko viņš grib spēlēties. Viņam ir interesanti spēlēties ar mašīnīti, kas pati iet uz priekšu vai ko viņš var vadīt ar pulti. Tagad ir pieejamas visdažādākās sarežģītības un vecumiem domātas rotaļlietas. Bieži vien vecāki arī iegādājas mantas, ko bērni viņiem lūdz. Bet kāda ir šo rotaļlietu vērtība?
Man pašam ir nācies saskarties ar situāciju, kad bērnam tiek nopirkta rotaļu mašīna, kas, nokļūstot reālā bērna rokās, saplīst pēc 3 minūtēm. Mēs aizejam uz veikalu to apmainīt, bet nepaiet ilgs laiks, kad tā atkal ir salūzusi.
Bērns ir krājis santīmiņus un investējis tos mašīnītē. Taču tā salūzt pēc pāris minūtēm. Rodas signāls, ka viņa krāšanas process ir bijis veltīgs un nevienam nevajadzīgs. Bērns saprot, ka nevar uzticēties lietām, par kurām tiek maksāta īsta naudiņa. Vecākiem vajadzētu rūpēties par to, lai netraumētu bērnu, piedāvājot rotaļlietas, kam ilgtspēja ir pāris minūtes. Šādās situācijās bērns jūtās vainīgs, viņš baidās aiztikt un saplēst citas mantas. Dažkārt vecāki pat kaunina viņus par rotaļlietas saplēšanu, nemaz neaizdomājoties, ka rotaļlietas kvalitāte neļauj tai pildīt savas funkcijas. Ja šādas situācijas atkārtojas, bērns pierod, ka mantas tiek saplēstas un izmestas. Bērns nenovērtē lietu vērtību, reālo ilgtspēju.
Iegādājoties Ziemassvētku dāvanas, iesaku atteikties no Ķīnā ražotām mantām. Tā ir bērnu neirotizēšana. Bērns atver savu dāvanu, priecājas par to, bet pēc pāris minūtēm šī manta salūzt. Šādai lietai ir tikai naudas iztērēšanas funkcija. Labāk izvēlēties kvalitatīvas lietas, kas attīsta bērnu.
Ja paši neesat apdāvināmā bērna vecāki, tad derīgi būtu sazināties ar vecākiem un noskaidrot, kas bērnam ir nepieciešams, kādas ir viņa intereses. Var izvēlēties lietas, kas attīsta bērna radošumu, piemēram, māls veidošanai, instrumenti putnu būrīša pagatavošanai, konstruktors u.c., nevis kādu braucošu rīku ar dārdošu mūziku, kas visu dara pats un ar kuru īstenībā nevar paspēlēties. Bērnu var aizvest uz zoo dārzu, teātri, slidot vai slēpot, uz kādu radošu nodarbību vai pulciņu, izglītojošu pasākumu. Ja ļoti gribas izmantot modernās tehnoloģijas, tad var CD ierakstīt bērnam pasaku, kas tiek lasīta tieši viņam, vai uztaisīt video filmu ar viņa piedalīšanos. Visvērtīgākās būs dāvanas ar domu, pozitīvām emocijām un vēlmi attīstīt bērnu."
Iemāci bērnam radīt rotaļlietas!
Mums jāizvēlas tikai kvalitatīvas rotaļlietas. Izgatavot rotaļlietas paši kopā ar bērniem. Bērniem ir svarīgi piedalīties. Piemēram, tētis ar dēlu aiziet uz mežu, nogriež kārklu un uztaisa loku. Tas nemaksā dārgi – nepieciešams nazis un aukla. Mamma ar meitiņu var kopā uzšūt lupatu lellīti. Tas, protams, prasa laiku un pūles, bet kopīga laika pavadīšana ar bērnu, pozitīvas emocijas un jaunrades process padara šo rotaļlietu vērtīgu. Ja paši neprotat neko pagatavot, tad kopā ar bērnu var iet pie kāda meistara vai amatnieka un iemācīties. Pašu gatavotas rotaļlietas rada arī pašvērtējumu bērniem, jo viņi tās ir izdomājuši un radījuši. Turklāt bērnam tiks iemācīts, ka lietām ir vērtība. Viņš neies un neplēsīs soliņus parkā, jo būs redzējis, kādas pūles jāiegulda, lai kaut ko pagatavotu.
Raksts tapis sadarbībā ar mammamuntetiem.lv