Ko cilvēki ēduši senatnē?

Arī Latvijas zinātnieki strādā šajā virzienā. Mūsu pasākumā piedalīsies Latvijas vēstures institūta antropoloģe Gunita Zariņa, kura pastāstīs par to, ko var uzzināt no seno cilvēku kauliem par viņu ēšanas paradumiem, bet Graudcafe saimniece Natālija Provornaja, pastāstīs par senām receptēm un piedāvās nodegustēt vairākus ēdienus, kādus gatavo viņas kafejnīcā. Dabas vakaru organizē un vadīs Latvijas Dabas muzeja vecākā antropoloģe Aili Marnica, kura pati arī uzstāsies ar lekciju par to, ko mūsu senči ēda senatnē.Pētījumu rezultātā seno apmetņu un apbedījumu vietās ir noskaidrots, ko cilvēki medījuši un zvejojuši senatnē, kā arī kādus augus vākuši. Lai to uzzinātu, zinātnieki apmetņu vietās savākuši visus dzīvnieku kaulus, zivju paliekas un dažādas augu atliekas. Ir izanalizēti senos apbedījumos atrasti dzīvnieku zobi, kā arī veiktas seno cilvēku kaulu ķīmiskās analīzes. Pēc tām var noteikt katra atsevišķa cilvēka ēdienkarti un to kādi ēdieni tajā dominēja - gaļa, zivis vai augi.Kaut medībām un zvejniecībai bija liela nozīme, pamazām sāka izplatīties jauni saimniecības veidi - zemkopība un lopkopība. Zemkopju dzīve sākumā bija ļoti grūta, jo viņu darba rezultāti bija ļoti atkarīgi no dabas apstākļiem un saražotās produkcijas daudzuma. Arī lopkopjiem ne vienmēr bija "zelta laiki". Sevišķi grūti bija izturēt, kad tuvojoties pavasarim izbeidzās visi pārtikas krājumi.Mūsdienā cilvēki piekopj dažādus dzīves veidus un ēšanas paradumus. Mēs negribam klausītājus aģitēt ēst vairāk gaļas vai otrādi - pievērsties veģetārismam, jo tā ir katra cilvēka paša izvēle. Šoreiz mūsu uzdevums ir tikai iepazīstināt apmeklētājus ar dažādiem ēdieniem no graudiem un dārzeņiem, jo šie ēdieni ir veselīgi, veicina barības trakta darbību un pareizi pagatavoti ir ļoti garšīgi - neatkarīgi no tā, vai tiek lietoti ar vai bez gaļas.