Ko ēst, lai organisms saņemtu vajadzīgos vitamīnus

Dzelzs deficīts ir biežākais anēmijas jeb mazasinības cēlonis. Vislielākais dzelzs deficīta risks ir agrīna vecuma bērniem un sievietēm līdz 40 - 50 gadu vecumam. Dzelzs ir viens no vissvarīgākajiem mikroelementiem, kas nodrošina imunitāti, normālu fizisko un psihoemocionālo attīstību. Dzelzs deficīta cēloņi ir nepilnvērtīgs uzturs, asiņošana, hroniskas kuņģa - zarnu trakta slimības un parazītu invāzija. Anēmija izpaužas ar ādas un gļotādu bālumu, nespēku, sliktu apetīti, augšanas un svara dinamikas apstāšanos bērna vecumā, ādas, gļotādu, matu un nagu bojājumiem, muskuļu vājumu, ātru un virspusēju elpošanu, sirdsklauvēm, novājinātu imunitāti. Dzelzs deficīta anēmijas gadījumā un tās profilaksei ļoti svarīgi ir lietot uzturā pārtiku, kas bagāta ar organismā trūkstošo minerālvielu, un kas nodrošina nepieciešamo dzelzs devu. No augu valsts produktiem ieteicami kartupeļi, pilngraudu produkti - maize, tomāti, ķirbji un to sēklas, kā arī visa veida pupiņas, zirņi un lēcas. No dārzeņiem ieteicams lietot arī bietes, spinātus, kāpostus, sparģeļus un pētersīļus. No dzīvnieku valsts produktiem uzturā ieteicams lietot liesu liellopa, cūkas, jēra, teļa un putna gaļu, olas, zivis un vēžveidīgos. Tāpat bagātīgi dzelzs avoti ir arī rieksti, žāvēti augļi, ogas, augļi un to sulas. Ikdienas ēdienkartē var iekļaut veselīgo saldumu Hematogens, kura svarīgākā sastāvdaļa ir pārtikas albumīns, kas satur organismam viegli asimilējamu dzelzi anēmijas profilaksei, dzelzs līdzsvara atjaunošanai organismā un enerģijas uzturēšanai. Tā sastāvā ir arī B un C vitamīni, kas nodrošina labāku dzelzs uzsūkšanos organismā.

B12 deficīta anēmija

Vitamīns B12 ir nepieciešams visas nervu sistēmas veselības nodrošināšanai. Cilvēkiem, kuriem ir vitamīna B12 deficīts, veidojas dziļa anēmija un neatgriezeniski centrālās nervu sistēmas bojājumi - psihoemocionālās attīstības aizture, krampji, elpošanas apstāšanās, kuņģa un zarnu trakta pataloģijas. Bērniem vitamīns B12 ir nepieciešams augšanai un apetītes stimulēšanai. Lai izvairītos no B12 deficīta anēmijas, jālieto pilnvērtīgs uzturs - vēlami ir produkti, kuros ir daudz viegli uzsūcams dzelzs, kā arī folijskābi bagātīgi saturoši produkti, piemēram, aknas, liellopu gaļa un cūkgaļa, piena produkti, olas. B12 vitamīna deficīta anēmija visbiežāk sastopama veģetāriešiem, kuri nelieto nevienu dzīvnieku izcelsmes produktu, ne arī pienu un olas.

Folskābes deficīta anēmija

Arī folskābe nepieciešama eritrocītu veidošanai. Nesabalansēts uzturs, tāpat kā alkohols, izraisa folskābes uzsūkšanās traucējumus, tādēļ viena no riska grupām ir arī ātrās ēdināšanas cienītāji. Organisms folskābi uzņem ar uzturu, lietojot uzturā riekstus, zaļos lapu dārzeņus. Ja veidojas folskābes deficīts, tad papildus terapijai ilgstoši jālieto folskābe, kā arī jāveic eritrocītu transfūzijas.

A vitamīna deficīts

A vitamīns piedalās  vielmaiņas procesos un ir ļoti svarīgs normālas redzes, ādas un gļotādas funkciju nodrošināšanā. Rodoties A vitamīna deficītam, pasliktinās redze, plaisā āda un gļotādas, tādēļ, lai no tā izvairītos, uzturā jalieto A vitamīnu saturoši produkti - piena produkti, olas dzeltenums, augļi, dārzeņi.  

C vitamīna deficīts

C  vitamīns piedalās dažādos vielmaiņas procesos, stiprina imunitāti, tātad pasargā organismu no dažādām vīrusu saslimšanām. C vitamīna deficīts veidojas, ja tas netiek pilnvērtīgi uzņemts ar uzturu, atrodoties ilgstošā stresa un pārslodzes stāvoklī un hronisku slimību gadījumā. Pastiprināta C vitamīna deficīta gadījumā attīstās cinga, kas izpaužas ar skrimšļaudu, kaulu, zobu bojāšanos un matu izkrišanu. C vitamīnu uzņem ar citrusaugļiem, kāpostiem, tomātiem, dažādām ogām.

D vitamīna deficīts

D vitamīns nodrošina kaulu sistēmas un zobu normālu attīstību. Šis vitamīns veidojas ultravioletajos saules staros, bet ar uzturu to uzņemam, ja ēdam piena produktus, zivis, olu dzeltenumus. Jāsaka gan, ka ar to ir par maz, tādēļ bērniem no divu nedēļu vecuma obligāti papildus jādod D3 vitamīnu. D3 vitamīna deficīta izraisīta slimība ir rahīts, kad veidojas kaulu deformācijas un tie kļūst trausli.

E vitamīna deficīts

E vitamīns organismā darbojas kā antioksidants, kas izvada dažādas kaitīgas vielas, kuras rodas vielmaiņas rezultātā. Šo vitamīnu uzņemam ar eļļu, graudaugiem, riekstiem, olām. E vitamīna deficīts rodas ilgstošu, hronisku slimību vai nepilnvērtīga uztura gadījumā.

K vitamīna deficīts

K vitamīns piedalās asins reces procesos. Ja ir attīstījies K vitamīna deficīts, tad rodas biežas, grūti apturamas asiņošanas. Lai no tā izvairītos, uzturā regulāri jālieto tādi produkti kā tumši zaļo lapu dārzeņi, graudaugi, olas dzeltenums, pākšaugi. K vitamīnu ražo arī īpašas baktērijas, kuras dzīvo mūsu organismos.  

Ņemot vērā straujo dzīves ritmu un dažādus apkārtējās vides faktorus, nereti sastopamies ar dažādu vitamīnu trūkuma izpausmēm organismā. Lai to kompensētu, papildus dažkārt jālieto sintētiski ražotus un katrā tabletē sabalansētus vitamīnus un minerālvielas, par kuru izvēli jākonsultējas katram ar savu ārstu vai farmaceitu.