Bohēmiski noskaņoti Āgenskalna iedzīvotāji, daudzi no tiem savas dzīvesvietas patrioti, nereti saka, ka rajonā varētu būt bārs vai krogs, kas spētu mēroties ar atbilstošiem centra iestādījumiem. Alkohola Āģītī tradicionāli netrūkst, to zina ikviens, kurš vēl no padomju laikiem atminas, ka pēc katras algas dienas piedzērušies vīrieši burtiski turējās pie stabiem, taču vēlme ir pamatota – civilizētās formās alkohola Āgenskalnā allaž trūcis.
Viņu (Āgenskalna iedzīvotāju), arī mana vēlme tagad ir nonākusi soli tuvāk realizācijai – Nometņu ielā ir atvērta romantiskā centra restorāna Fazenda filiāle. Protams, tas nav bārs, bet stilīga vīnotava un ēstuve, taču Āgenskalnam kā tirgus rajonam kuņģis allaž bijis svarīgs. Nav grūti iedomāties, kādi klienti tur ietu, ja iestāde tirgotu tikai dzērienus. Ne velti labākie Āgenskalna iestādījumi (Vīnoga, Pastarella, Visi savējie, Ciemakukulis) primāri ir ēstuves.
Patlaban vēl Fazendu īsti nevar pamanīt visā krāšņumā, precīzāk, ēku var pamanīt, tikai diez vai ienāks prātā, ka tur ir krogs. Restorāns ir atvērts vēl restaurēšanas stadijā esošā koka ēkā, kas izraisa ziņkāri un izskatās rosīgi, taču savādi – tai trūkst pēdējā ārsienas slāņa, jo tiek likta apdare. Par šo tēmu varētu izvērsties atsevišķi – taču pietiek piebilst, ka Fazendas šefs Artis Ulmanis jau centrā sevi ir pierādījis kā Rīgas tradicionālās apbūves aizstāvis. Arī Āgenskalnā viņš turpina kopt Rīgas romantisko un neatkārtojamo koka arhitektūras garu, atjaunojot lielu koka ēku, kas pamazām gūst ziemeļnieciski skaistus melnus un brūnsarkanus toņus. To redzot, nav šaubu, ka Zaigas Gailes un brāļu Dambergu aizsāktā koka Rīgas renesanse ir rīdziniekos dziļāk mītoša sevis apzināšanās un nepieciešamība.
No Vidusjūras iedvesmotās ēdienkartes izvēlējos tomātu zupu un risoto. Tie bija lieliski, īpaši risoto, ko pasūtināju tā iemesla dēļ, ka tas ir šķietami vienkāršs ēdiens, pēc kura kvalitātes bieži var spriest par restorāna kopējo virtuves līmeni. Mans kolēģis ēda lasi un arī šķita esam apmierināts. Uz kroga rēķina mūs uzcienāja ar crème brûlée un panna cotta. Neesmu īpašs saldumu cienītājs, taču šie svaigie saldēdieni bija pasakaini. To baudīšanu pilnvērtīgu padarīja ķirurģiska izskata garā deserta lāpstiņa. Krēmu atsvaidzināja mango, un greznumu tam piešķīra «zelta mati» (gaisīgas cukura stīdziņas), savukārt tradicionāli baltais panna cotta bija zaļš, jo desertam bija pievienota zaļā tēja.
Interjers, kā to formulē Fazendas šefs, – kaut kas dārgs, kaut kas savākts Latgalītē un citos blusu tirdziņos. Šo priekšmetu vākšana un kombinēšana esot laikietilpīgākais process kroga veidošanā. Tādu vitālu un vēsturi respektējošu iestādījumu kā Fazenda atvēršanās ļauj paraudzīties uz Rīgu cerīgi.
***
Izklaide ēda
Tomātu zupa – Ls 2,40
Risoto – Ls 3,60
Laša fileja ar ceptiem dārzeņiem – Ls 5,40
***
Ja ir, ko teikt, raksti mums
Twitter.com @DienasIzklaide vai [email protected]
***
Fazenda
Nometņu iela 7
Svētdien–ceturtdien 9–23 (piektdien un sestdien ilgāk)
Interjers 5/5
Ēdieni 5/5
Apkalpošana 5/5
Atmosfēra 5/5
Bērniem draudzīga vide 4/5