Zaļojošas, ziedošas palodzes, plaukti, istabu kakti, verandas un ziemas dārzi ir vietas, kas mūs priecē laikā, kad ārā drēgnums un pelēcība. Taču viss nemaz nav tik nevainīgi, jo daudzi no iecienītajiem augiem ir viltnieki – pēc izskata skaiti un koši, bet patiesībā indīgi. Galvenās toksiskās vielas ir alkaloīdi, glikozīdi un saponīni. Tās uzkrājas visās auga daļās vai atsevišķos orgānos – sakneņos un saknēs, lapās, ziedos vai augļos. Toksiskās vielas palīdz augam izdzīvot – aizsargāties pret vīrusu un mikroorganismu infekcijām un dzīvnieku uzbrukumiem. Ja jums nav uz zaļumiem kāru mājdzīvnieku vai mazu bērnu, uztraukties nav par ko, vienīgi atcerieties pēc augu apkopšanas nomazgāt rokas, pirms ar tām pieskaraties sejai, acīm, mutei. Bet, ja mājā mīt mazuļi un zvēriņi, rūpējieties, lai indīgās skaistules nav viņiem pa tvērienam, vai atbrīvojieties no šādiem augiem pavisam.
Bīstamā Ziemassvētku zvaigzne
No teju 1000 Centrāleiropā sastopamajiem augiem, kuri satur indīgas vielas, tikai neliela daļa tiek ietverta to indīgo augu skaitā, kuri spēj izraisīt bīstamus saindēšanās simptomus, taču bieži vien šie augi ir dekoratīvi un cilvēki tos audzē mājās.
Lielveikalu augu stendos ik gadu Ziemsvētku gaidīšanas laikā gozējas Ziemassvētku zvaigznes jeb puansetijas un labprāt ar koši sārtajām vai rozā puķēm greznojam savas mājas. Taču šo augu pienainā sula satur ļoti indīgas vielas. Nonākot uz ādas, tā var izraisīt apdegumiem līdzīgas būces, bet sevišķi bīstamus gļotādas apdegumus var gūt, ja sula nonāk degunā, tiek ieberzēta acīs vai mutē. Norijot nelielu auga daļu, kas satur sulu, var rasties dedzinoša sajūta mutē un kuņģī, reibt galva, būt slikta dūša un vemšana. Ja gadījies pamieloties ar puansetijas lapām, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, it sevišķi, ja cietušais ir bērns.
Tas pats, kas norīt bateriju
Skaista un iecienīta ir arī dīfenbahija. To ir viegli audzēt, jo tā nav kaprīza un izskatās dekoratīvi, taču ir viena no indīgākajiem augiem, ko mēdzam turēt mājās. Arī dīfenbahijas satur indīgu, kodīgu sulu, kas uz ādas izraisa apdegumus. Ārstiem gadījies novērot, ka dīfenbahijas sula barības vadā izraisa līdzīgus apdegumus kā ķīmiskās vielas, ko satur baterijas, tāpēc mājās, kur dzīvo mazi bērni, šīm puķēm atrasties nevajadzētu vispār! Arī kaķis, kas neprātīgi pagrauzis dīfenbahijas lapiņu, var ne tikai ilgstoši slimot, bet pat aiziet bojā.
Savukārt košos pipariņus tā vien gribas apēst, vai ne? Arī tie ir populāri augi, ko mēdzam dāvināt viens otram, un tie vilināt vilina pagaršot. Gan neīstie pipari, kuru augļi ir apaļi un sarkani, gan meksikāņu pipari ar čili pākstīm līdzīgiem auglīšiem. Mazam bērnam, kas nav pazīstams ar asā pipara kodīgajām īpašībām, var būt vilinājums šādu augli iebāzt mutē, taču dekoratīvais pipars būs ne tikai rūgts un dedzinošs, bet tas ir arī indīgs un pēc tā nogaršošanas var nākties meklēt ārsta palīdzību.
Viens no indīgākajiem augiem ir skaisti ziedošais subtropos augošais oleandrs, ko nereti mēdz audzēt arī ziemas dārzos. Oleandra sula satur tādas vielas, kas jau ļoti mazās devās nopietni bojā sirds un asinsvadu sistēmu un var nonāvēt pat fiziski veselu un spēcīgu cilvēku.
Elpot drīkst, aiztikt nevajag
Indīgi ir arī gumijkoki – arī iecienīti augi gan mājokļos, gan dažādās sabiedriskās iestādēs un nereti aug pat skolās un bērnudārzos. Ar gumijkoku noindēties gluži nevar, ja vien nesaēdaties kaudzēm tā lapu, taču sula ir kodīga un tikt pie nelabas dūšas var ātri vien, bet, ja sula nonāk uz gļotādas, tai var rasties apdegums. Labāk gumijkoku neaiztikt, kaut redzēts, ka jo sevišķi bērni iecienījuši skrāpēt un paknaibīt tā gaļīgās lapas. Ir dārzkopji, kas uzskata, ka nedaudz indīgās sulas arī iztvaiko caur gumijkoka lapām, bet simtprocentīgi pierādīts tas nav, tāpēc gumijkoka klātbūtnē elpojiet vien droši! Kaitīgs ir arī gaisīgais asparāgs. Tas saskarē ar ādu var izsaukt alerģisku reakciju – var parādīties sīki, niezoši izsitumi vai nātres dzēlieniem līdzīgas pumpas.
Lai negadās saindēties
*Indīgas ir arī populārās efejas, fuksijas, klīvijas, monsteras, fikusi, antūrijas un pat amariļļi jeb, pareizāk sakot, to sīpoli un daudzi citi augi. Taču tie letālu iznākumu parasti neizraisa.
*Bīstami ir ne tikai paši augi, bet iespējama saindēšanās ar augiem, kas tiek apstrādāti ar kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem. Maziem bērniem pietiek ar indīgās vielas ieelpošanu vai pieskaršanos augu lapām.
*Ja nezināt, augs ir indīgs vai nē, nekādā gadījumā neļaujiet bērniem to aiztikt, pārstādīt, apgriezt vai veikt līdzīgas darbības.
*Šaubīgos skaistuļus novietojiet bērniem un mājdzīvniekiem nesasniedzamās vietās.
*Pārstādīšanu un kopšanu veiciet ar cimdiem.
*Ja augu sula nonākusi uz ādas vai gļotādas, noskalojiet to ar lielu daudzumu tekoša ūdens, ja mutē, rūpīgi izskalojiet.
*Vērojiet pašsajūtu. Ja tā pasliktinās vai arī ja zināms, ka apēstais augs ir ļoti indīgs, vērsieties pie ārsta.
*Meklējiet mediķa palīdzību arī tad, ja saindējies bērns. Bez ārsta ziņas nelietojiet antihistamīna vai jebkādus citus medikamentus.