Savā grāmatā P.Drukermane dalās ar saviem novērojumiem par bērnu audzināšanu Francijā. Viņa atklāj vairākus iemeslus, kāpēc francūžu tradīcijas būtu vērts pārņemt vecākiem arī citur pasaulē.
Iepauzēšana – veids kā mācīt pacietību un pašsavaldību
Francūži māca saviem bērniem gaidīt jau no mazotnes – parasti vismaz pāris minūtes – pirms steidz apmierināt viņu vajadzības.
"Esmu tagad pārliecināta, ka francūžu bērni reti rīko tračus – vai vismaz dara to mazāk par amerikāņu atvasēm – jo ir attīstījuši savas iekšējās rezerves, kas palīdz tikt galā ar neapmierinātību," savā grāmatā raksta P.Drukermane.
Gulēšanas disciplīnu ievieš jau zīdaiņiem
Francijā no bērniem sagaida, ka viņi gulēs visu cauru nakti jau tad, kad viņi ir tikai četrus mēnešus veci. Vecāki savus bērnus neignorē, kad tie raud, taču ietur pauzi, pirms reaģē uz viņu asarām.
Tikai viena uzkodas reize
Francijā bērni var rēķināties, ka viegla uzkoda viņiem tiks pasniegta tikai reizi vēlā pēcpusdienā. Rezultātā, kā atzīst P.Drukermane, bērni ēdienreizēs labi ēd, jo ir tiešām izsalkuši.
Neizjūt vainu par prombūtni
Kā atzīst P.Drukermane, francūzietēm ir pārliecība, ka „mātēm un bērniem pavadīt visu laiku kopā nav veselīgi… Bērniem – zīdainīšiem un mazuļiem – jāattīsta sava iekšējā dzīve bez konstantas mātes klātbūtnes.“
Saistībā ar jauno māmiņu atgriešanos darba tirgū, autore raksta: "Francijā sievietes strādā ne tikai finansiālās stabilitātes, bet arī statusa dēļ." "Mājās dzīvojošajām māmiņām Parīzē nav, ko darīt… Viņas atklāti apšaubītu dzīves kvalitāti, ja viņām visu dienu būtu jāpieskata bērni," atzīst P.Drukermane.