Suni var barot, bet ar samazinātu sausās barības devu, vislabāk ar profesionālo, kas nopērkama zooveikalos vai veterinārajās aptiekās un ir ļoti augstas kvalitātes produkts. Izbarojot sauso barību, ieteicams ievērot uz iepakojuma norādīto diennakts devu, atslodzes laikā to nedaudz samazinot. Uzmanību! Nekad nejauciet kopā dabīgo un sauso barību!
Sauso barību var dot kopā ar biezpienu vai kefīru, bet ne ar zivīm vai gaļu, jo tie ir proteīniem un olbaltumvielām bagāti produkti, bet šīs vielas, pareizi sabalansētas, jau rodamas sausajā barībā. Stingri ievērojiet regulāras ēdienreizes!
Vasarās suņi bieži peld upēs, ezeros un jūrā. Vai krampis var savilkt kāju arī dzīvniekam?
Jā, tieši tāpat kā cilvēkam, arī sunim peldoties krampis var savilkt kājas. Tādēļ, ejot ar suni peldēties, dzīvnieks ūdenī jāuzmana tieši tāpat, kā tiek pieskatīts bērns. Ja krampis savilcis kāju, suns jāizvelk no ūdens, jānomierina un jāsāk maigi masēt kājas muskuļus. Ja šāda situācija dzīvnieku piemeklē bieži un ne tikai peldoties, nepieciešama veterinārārsta konsultācija. Iemesls varētu būt saistīts ar nepietiekamu mikroelementu vai vitamīnu trūkumu organismā.
Vasarā suņi sāk biežāk kasīties. Ar ko tas saistīts? Tādēļ vien, ka iestājusies karsta vasara, dzīvnieki nesāk biežāk kasīties. Niezes iemesls noteikti būs kāds cits, bet karstums var provocēt dzīvnieka vēlēšanos kasīties. Uzmanība jāpievērš tad, ja nieze un kasīšanās ir regulāra, var teikt – gandrīz nepārtraukta. Vispirms ieteicu vietās, kuras visvairāk tiek kasītas, rūpīgi izvērtēt ādas un apmatojuma stāvokli. Vai āda nav apsārtusi, vai nav vērojamas pumpas, blaugznas, vai vietām nav pat izkritis apmatojums utt. Visbiežākie niezes iemesli ir alerģija, bakteriālas infekcijas vai ādas parazīti. Der arī atcerēties, ka kasīšanās un apmatojuma/ādas laizīšana varētu būt arī tāpēc, ka dzīvniekam ir stress, nervozitāte vai nemiers par kaut ko. Sevi laizot, dzīvnieks it kā nomierinās, bet āda ir sakairināta un var izkrist apmatojums. Pastiprinātu kasīšanos novērojot, ieteicams apmeklēt veterinārārstu, kas noskaidros nevēlamā procesa cēloņus un palīdzēs tos novērst.
Nereti, bet gadās, ka sunim iekož čūska. Ko darīt? Parasti čūskas cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēku un pašas neuzbrūk. Ja tas tomēr noticis, vēlams noskaidrot, kāda čūska sunim iekodusi.
Zalktim indes nav. Ja iekodis zalktis, uz ādas parādīsies apsārtums un neliels pampums, bet var arī rasties audu bojājums un veidoties infekcija. Koduma vietai var uzlikt dezinficējošu kompresi un pāris dienu novērot. Ja liekas, ka veidojas kaut neliela infekcija, brūce jāparāda veterinārārstam.
Latvijā mīt tikai viena indīga čūska – odze (Vipera berus). Cilvēki ar šo rāpuli sastopas ne tikai mežā ogojot un sēņojot, bet pat savu māju teritorijās un dārzos. Čūskas koduma vietā būs redzamas divas lielākas un divas mazākas četrstūrī novietotas brūcītes.
Odzes indes iedarbība ir atkarīga no vietas, kur iekodusi čūska. Pietūkums parādās pirmajās minūtēs pēc koduma un izteikti palielinās pirmās diennakts laikā. Sakostā vieta sāk diezgan ātri pietūkt un sāpēt, var parādīties arī ādas krāsas izmaiņas. Dzīvībai bīstami simptomi ir rīkles un galvas pietūkums, apgrūtināta elpošana un pat bezsamaņa. Dažiem dzīvniekiem var iestāties šoks, tādēļ nepieciešama veterinārārsta palīdzība, lai nekavējoties uzsāktu pretšoka terapiju.