Jāzina, ka dabīgs ēdiens sunim vai kaķim nenozīmē to pašu, ko cilvēkam. Dzīvniekiem nav vēlami cepti vai žāvēti produkti, saldumi, dažādas garšvielas, vārīti kartupeļi vai putraimi, kurus ne suns, ne kaķis nespēj sagremot un izmantot.
Ja esat nolēmis mājdzīvniekam piedāvāt dabīgas izcelsmes barību, ieteicams ēdināšanas nomaiņu veikt pakāpeniski. Ja gaļa līdz šim tikusi vārīta, tad sākumā ieteicams to nedaudz pavārīt vai vismaz applaucēt un tikai tad, kad dzīvnieks pieradis, dot jēlu.
Nekādā gadījumā nedrīkst dzīvniekam vienā barības reizē piedāvāt svaigu gaļu un komerciālo barību. Barojot jēlu gaļu un subproduktus, dzīvniekiem noteikti jādod arī jēli, nevārīti kauli.
Dzīvniekiem, kuriem nav alerģijas, var izēdināt vistas, tītara, pīles, cūkas, jēra, liellopa un citu dzīvnieku gaļu. Sirds, liesa, aknas un kuņģis ir piemērotāki nekā fileja, jo tie satur vairāk noderīgu barības vielu un vitamīnu.
Savus kaķus un suņus ar svaigu gaļu un subproduktiem baroju jau ilgāku laiku.
Pamatā kaķiem dodu putnu gaļu – vistu kakliņus, spārniņus un stilbiņus. Jēlos kaulus, vistu muguriņas un kaklus, jaunlopa ribiņas var samalt spēcīgā gaļas mašīnā vai sadauzīt ar gaļas āmuriņu. Kaķiem garšo vistu nierītes un gaļa, ko nogriežu no muguriņām, pievienoju arī no suņiem domātajiem liellopu vai cūkas gaļas kaula gabaliem nogrieztās gaļas strēmelītes. Pāris reižu nedēļā kaķiem dodu vistu sirdis, aknas un kuņģus. Ēdienkartes dažādošanai svaigā veidā izbaroju arī liellopu aknas (ļoti labs taurīna avots) un sirdis.
Suņus baroju ar vistu muguriņām, spārniņiem, stilbiņiem, liellopu diafragmu atgriezumiem, galvas gaļas atgriezumiem (vaigu gaļu), jaunlopu, jēra ribiņām, cūkas gaļu, dažādiem subproduktiem – aknām, liellopu sirdīm, nierēm, vistu sirsniņām, kuņģīšiem, trahejām, plaušām utt. Vismaz divas reizes nedēļā dodu ēst arī svaigus liellopu kuņģus, kas satur daudz labvēlīgās mikrofloras un dabisku fermentu. Suņiem tie ļoti garšo, kā arī kalcija un fosfora attiecība šeit ir ideāla – 1:1. Dodu grauzt arī jēlus lielos locītavu kaulu galus, tie suņiem tīra zobus, trenē žokļa, kakla, pleca muskulatūru, un dzīvnieki ir nodarbināti. Kauliem noteikti jābūt jēliem, tie nedrīkst būt termiski apstrādāti – ne vārīti, ne cepti, ne žāvēti. Uzmanību! Nedrīkst ļaut dzīvniekam norīt asās kaulu šķēpeles no stobra kaula.
Vārītu gaļu un subproduktus ieteicams dot dzīvniekiem, kuri ir slimi vai arī pilnīgi neatzīst svaigu gaļu.
Gaļu un subproduktus lielākā daudzumā vislabāk iegādāties tirgū pie pazīstama pārdevēja vai specializētos gaļas veikalos. Pirkumu sadala ikdienai vēlamajās porcijās, katru ievieto atsevišķā maisiņā un saliek saldētavā. Katru dienu nepieciešamo barību izņem no saldētavas (no rīta izņem vakaram domāto porciju, vakarā – rīta barošanai paredzēto devu) un lēni atlaidina ledusskapī. Reizi nedēļā suņiem un kaķiem var dot arī treknās zivis, taču tikai un vienīgi vārītā veidā.
Var apbrīnot autores stulbumu.