Vārds "mīlulis" parasti asociējas ar kaķi, suni, kāmīti vai citu nelielu radību. Jāņa un Artas Vecbaštiku ģimenē šo lomu ieņem pārītis labradoru un divi Latvijas šķirnes zirgi. Ja cilvēka rūpju groziņā ir zināšanas, aizrautība un mīlestība, izmēram nav nozīmes.
Lauku saimniecību Liepājas apkaimē Vecbaštiki mantojuši no Jāņa opapa, vecvecmamma te mitusi jau barona laikos. Dzīvojamā māja un palīgēkas rūpīgi atjaunotas, un ik uz soļa jūtama vēlme maksimāli saglabāt zemnieku sētas latvisko elpu un tuvību ar dabu.
Iedod buču!
Lustīgie labradori uzreiz piesakās pavadīt līdz zirgu aplokam. Ejot cauri siena šķūnim, saimniece atzīst, ka pašu gādātajam sienam, protams, labāka smarža, garša un biezums, taču tas ātri apēsts. Lieti noderējis no senčiem mantots īpašs ķeksis, ar ko pārbauda presēta siena kvalitāti. Arta skaidro: "Ar vienu rulli, ko pārdod par aptuveni 30 eiro, Saimonam un Rodijam pietiek tikai nedēļu. Lai droši sagaidītu jauno pļāvumu, nācās iegādāties vismaz divpadsmit. Aukstā laikā lopi sienu ēd vairāk, kad parādās zālīte – mazāk." Zirga barošana, izrādās, ir gana smalka padarīšana. Nedrīkst jaukt kopā sienu no dažādām pļavām. Kad viens rullis iet uz beigām, uzmanīgi liek klāt no nākamā. Lai neiedzīvotos kolikās, čūlās un gastrītā, jāsaudzē zirga gremošanas sistēma. Tā darbojas īpatnēji – kuņģa sula izdalās nepārtraukti, un arī dabā viņš visu laiku plūc zālīti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 1. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00