Liela daļa mājdzīvnieku īpašnieku regulāri un rūpīgi gādā par savu četrkājaino mīluļu sargāšanu no ērcēm. Tomēr aizvien ir daudz arī tādu suņu un kaķu saimnieku, kuri brīdī, kad veterinārārsts pajautā, vai dzīvnieks ir apstrādāts pret ērču piesūkšanos, saka: mēs to nedarām, priekš kam, tā taču tikai ērce… Arī pēc tam, kad ārsts izskaidrojis pamatojumu, kāpēc to vajadzētu, reakcija mēdz būt: ai, kā būs, tā būs, ja ērce gadīsies – nu, gadīsies!
"Cilvēki ir dažādi, un visiem nevar iestāstīt, ka šai lietai vajadzētu pievērst uzmanību. Tomēr vairums cenšas sargāt savu mājdzīvnieku," stāsta Kristīne Skadiņa, veterinārārste Čiekurkalna veterinārajā ambulancē Rīgā. Šobrīd klīnikā gan bieži varot novērot, ka daudzi ir piemirsuši pretērču aizsardzību uzsākt, iespējams, nepamanot, ka pavasaris jau ir klāt, un pie vetārsta ierodas, kad sunim ērce jau ir piesūkusies vai, mēģinot pašiem to izņemt, tās galva ir notrūkusi un palikusi dzīvnieka miesā, – tad lūdz palīgā speciālistu. Parasti šādas vizītes gan noslēdzas ar apņemšanos pretērču līdzekļus apzinīgi lietot.
K. Skadiņa arī apstiprina, ka pēdējos gados dzīvnieku īpašnieku attieksme pret šo jautājumu kopumā kļūst nopietnāka. "Latvijā kļūst izplatītāka ērču pārnēsātā babezioze, daudzi ir dzirdējuši par kādu paziņu suņu smago stāvokli pēc inficētas ērces koduma, līdz ar to sāk aizdomāties, ka nevēlas tādas ciešanas savam mājdzīvniekam. Tā slimība tiešām nav jauka, un saimniekiem iznest sava mājdzīvnieka slimošanas periodu ir smagi. Tāpēc arī tie pieredzes stāsti izplatās un citiem ir kā brīdinājums – kas var notikt, ja suni no ērcēm nesargā," saka veterinārārste.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!