Nedaudz no vēstures
Pirmā pasaules kara laikā daudzi kareivji indīgo gāzu uzbrukumu laikā zaudēja redzi. Vācu ārsts Gerhards Stellings 1916. gadā Oldenburgā atklāja pirmo suņu – pavadoņu skolu. Apmācītos suņus saņēma ne tikai bijušie karavīri Vācijā, bet arī neredzīgie Lielbritānijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, ASV, Kanādā.
Latvijā Servisa suņu biedrība Teodors sāka darboties pirms pieciem gadiem, un jau sagatavoti trīspadsmit suņi. Pirmais bija suns pavadonis Teodors, kurš diemžēl 2016. gadā nomira. Viņa piemiņa tagad dzīvo biedrības nosaukumā.
Zuze mācās
Pašlaik suņa pavadoņa misijai tiek gatavota melna labradormeitene Zuze, kura no 25. oktobra dzīvo kopā ar jauno saimnieci vājredzīgo Lolitu Korjapinu (44). Bet jau nākamajā vasarā darboties ar Zuzi tiks apmācīts arī Lolitas pilnībā neredzīgais vīrs Andrejs. Tad Korjapinu septiņus gadus vecajai meitiņai dzīve kļūs vieglāka.
Sarunājos ar Servisa biedrības Teodors valdes locekli kinoloģi Zaigu Kļaviņu. Faktiski var teikt, ka Teodors sākās ar Zaigas dzīvesbiedru somu Juhu Hertuainenu. Viņš Somijā sagatavojis pāri par 250 suņiem pavadoņiem un ļoti atbalsta servisa suņu kustību Latvijā. Somijā suņu – pavadoņu sagatavošanu speciālās skolās apmaksā valsts. Latvijā neredzīgajiem jāpaļaujas uz entuziastu rosīgu rīcību un līdzcilvēku ziedojumiem. Šogad Ziemassvētku gaidīšanas laikā Diena aicina cilvēkus ziedot Zuzes sagatavošanai par pilnvērtīgu suni pavadoni.
Ko nozīmē sagatavot suni pavadoni? Zaiga Kļaviņa stāsta: "Statistiski tikai viens no pieciem suņiem var kļūt par pavadoni. Izraudzītos kucēnus atšķir no mammām astoņu nedēļu vecumā, testē – pārbauda viņu veselības stāvokli, piemērotību gaidāmajam darbam (nedrīkst būt nervozs, bailīgs, jābūt labām koncentrēšanās spējām). Pirmo dzīves gadu nākamie pavadoņi pavada brīvprātīgo ģimenēs. Kucēns piedalās "pastaigu programmā", tas nozīmē, ka brīvprātīgo ģimene dzīvnieku ņem līdzi uz veikalu, brauc ar viņu sabiedriskajā transportā, staigā pa ielām, iemāca vienkāršākās komandas. Sunim pavadonim pilsētā jājūtas kā zivij ūdenī. Paiet divi gadi, pirms suns nonāk pie neredzīgā cilvēka."
Zaiga turpina: "Konkrēti pavadoņa darbam suņus sāk apmācīt aptuveni 1, 2 gadu vecumā. Intensīvas apmācības trenera vadībā notiek 6–12 mēnešus. Pēc tam apmācības skoliņā kopā ar nākamo saimnieku. Tiek apgūtas iemaņas orientācijas un mobilitātes uzlabošanai, cilvēka atlikušās redzes izmantošanai u. c. Pēc skolas absolvēšanas trenera saite ar suni nepārtrūkst, jo tiek nodrošināta saimnieka un suņa tālāka apmācība, iemaņu spodrināšana. Praksē pieņemts, ka skola, kas veikusi suņa apmācību, atbildīga par konkrēto suni visu viņa mūžu, piemēram, sameklē sunim jaunus saimniekus, kad dzīvniekam pienāk vecumdienas."
Saprotu, ka suņa – pavadoņa sagatavošana maksā dārgi. Par ko konkrēti jāmaksā? Zaiga Kļaviņa: "Servisa suņu izmaksas ir no 10 000 eiro. Šāds suns vidēji mēnesī izmaksā ap 100 eiro. Cenā iekļauta maksa par kucēna iegādi, viņa izaudzināšanu brīvprātīgo ģimenē, sākotnējā apmācība, nepieciešamie testi, apmācība kopā ar klientu, eksāmeni, barošana, veterinārie pakalpojumi, aksesuāru iegādāšanās, piemēram, speciālie iemaukti. Jāmaksā par instruktora trenera darbu, iegūto zināšanu līmeņa uzturēšanu suņa darba mūža laikā, kā arī suņa aprūpe pēc pensionēšanās līdz viņa mūža galam. Daudzās Eiropas valstīs šīs izmaksas pilnībā sedz valsts, mums jācer uz iedzīvotāju ziedojumiem. Esam paveikuši lielu darbu, lai palīdzētu Korjapinu ģimenei. Es ceru, ka cilvēku sirdis atvērsies labestībai. Ir taču Ziemassvētku gaidīšanas gaišais laiks."
Ziedojumi
Ziedot var caur paypal, skat. http://www.teodors.org/ vai ar bankas pārvedumu: Biedrības konts:
Servisa suņu biedrība
Reģ.nr. 40008208343
Konts: LV04HABA0551036537614
Mērķis: Zuze