Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis

Aicina ziņot par šā gada sēni - daivaino čemureni

Latvijas Mikologu biedrība aicina ziņot par šā gada sēni - daivaino čemureni, informēja mikoloģe Diāna Meiere.

Daivainā čemurene (Grifola frondosa) Latvijā ir reti sastopama, tā aug pie vecu ozolu pamatnēm mežos, alejās, parkos, lauksaimniecības zemēs.

Pašlaik ir sēnes augšanas periods, un Mikologu biedrība aicina atradējus par to ziņot portālā "dabasdati.lv", "Facebook" grupā "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" vai uz e-pastu "[email protected]".

Meiere skaidro, ka šogad dabas datu novērojumu portālā "Dabasdati.lv" ziņoti vien pieci šīs sugas novērojumi, Latvijas Mikologu biedrības sociālo tīklu "Facebook" grupā "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" saņemti seši novērojumi. Savukārt, pārbaudot iepriekšējo gadu atradnes Siguldas novadā, divās vietās daivainā čemurene vairs netika atrasta. Tas mudina secināt, ka suga tomēr ir retāk sastopama, nekā iepriekš uzskatīts.

Mikoloģe norāda, ka šobrīd vēl turpinās sezona, kad ir iespējams atrast šo krāšņo, izteiksmīgo sēni, kas aug pie Latvijas nacionālā simbola - ozola saknēm.

Iedzīvotāji aicināti šajā rudenī apsekot dižozolus un citus lielus ozolus un ziņot par novērotām daivainajām čemurenēm dabas novērojumu portālā "Dabasdati.lv". Savukārt, ja kāds daivaino čemureni ir novērojis iepriekšējos gados, sēņu pētnieki lūdz pārbaudīt šīs atradnes un ziņot, vai sugu izdevies atkārtoti novērot.

Daivainā čemurene pieder pie piepju sēņu grupas, tā noārda atmirušu ozolu koksni. Reizi gadā, rudenī, veidojas sporas veidojošie augļķermeņi. Tie ir lieli, sīksti, var saglabāties vairākas nedēļas, bet līdz nākamajam pavasarim var saglabāties vien tumšas cepurīšu atliekas. Tās aug galvenokārt pie vecu ozolu pamatnēm, reizēm vairākus metrus no koka uz saknes, vai pie veciem ozolu celmiem. Sēne sastopama mežos, parkos, alejās, arī pie individuāli augošiem lieliem ozoliem ganībās un citās lauksaimniecības zemēs.

Eiropā šī suga aug galvenokārt uz ozoliem, bet atzīmēta arī uz citiem lapu kokiem, piemēram, gobas, skābarža, bērza, dižskābarža, kļavas un kastaņas.

Augļķermeņi viengadīgi, veido lielu čemuru no daudzām mēlesveida cepurītēm, kuru kātiņi atiet no kopējas pamatnes. Visa augļķermeņa diametrs līdz 50 (60) centimetri (cm), svars - pat 20 kilogrami, atsevišķas cepurītes platums līdz 4-8 cm, biezums līdz 1 cm. Virspuse cepurītēm sākumā gaiši pelēkbrūna, vēlāk kļūst tumšāka līdz pat tumši brūnai veciem eksemplāriem, nedaudz joslaina.

Konsistence sīksta, kaltēta veidā - trausla. Mīkstums ir balts līdz gaiši krēmkrāsas, ar patīkamu smaržu. Daivainā čemurene sastopama ziemeļu puslodē, atrasta arī Austrālijā un Jaunzēlandē. Eiropā sastopama reti, un tās populācija samazinās veco mežu platību samazināšanās un lielo lapu koku izciršanas dēļ. Pēc speciālistu vērtējuma Eiropā tā ierindota gandrīz apdraudēto sugu (near threatened) kategorijā.

2023.gadā paiet 20 gadi kopš Latvijas Mikologu biedrības dibināšanas. Daivainā čemurene izvēlēta par gada sēni, jo tās lielajā čemurā bagātīgi saaugušās cepurītes ir kā daudzie biedrības biedri, aktīvā "sēņu vērotāju" kustība, kas ir izaugusi un aizvien plešas platumā biedrības darbības 20 gadu laikā, skaidro Meiere.

Reģionos, kur tā sastopama bieži, tiek izmantota pārtikā, kā arī kultivēta. Austrumu valstīs tiek uzskatīta par ārstniecisku un pazīstama ar nosaukumu Maitake. Notiek arī sēnes pētījumi klīniskajā medicīnā, un tās ir perspektīvas jaunu medicīnas preparātu izstrādei.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko