Kāpēc šos mazos, bumbuļveidīgos kāpostiņus ar daudzajām lapu kārtām sauc par Briseles kāpostiem? Kāds tiem sakars ar Briseli?
Leģenda vēsta, ka XV gadsimtā, laikā, kad Briselē atradās Burgundijas un Brabantijas hercogu greznās rezidences, tur sākās arī aktīvs industrializācijas process. Iedzīvotāju skaits strauji pieauga, un XIX gadsimtā tas sasniedza gandrīz miljonu cilvēku. Šie ļaudis bija jānodrošina ar pārtiku. Ciematos ap Briseli, jo īpaši Šerbekā un Sanžilā, zemnieki audzēja pārtiku sev un paēdināja arī Briseli. Svarīgs priekšnoteikums bija produktu kvantitāte, kvalitāte un cena. Tāpēc Briseles apkārtnes lauksaimnieki bija motivēti veidot jaunas dārzeņu šķirnes. Viena no tām bija Briseles kāposti, tolaik gan tie vēl nebija tieši tādi, kādus tos pazīstam mūsdienās.
Dārzeņus uz pilsētu nogādāja uz ēzeļu mugurām, jo īpaši no Šerbekas. Vienu brīdi pilsētā ēzeļu bija pat vairāk nekā cilvēku. No tā arī radusies Šerbekas iedzīvotāju iesauka, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām, proti, ēzeļi.
Mūsdienās beļģi lepojas ar faktu, ka Briseles kāposti jeb spruitjes ir cēlušies tieši viņu valstī. Vēsturiski zināms, ka tieši šādu kāpostu veidu sāka audzēt Briselē XVIII gadsimtā. Tāpēc tie tika nosaukti par Briseles kāpostiem. Arī mūsdienās šo dārzeni visvairāk audzē Beļģijas Briseles un Flandrijas daļās, taču tos kultivē arī Nīderlandē, Francijā, Vācijā un Lielbritānijā.
Briseles kāposts ir tipisks ziemas dārzenis. Tas ir lielāks nekā citi kāposti un veido stumbru ar lapām. Pašas lapas nav ēdamas, taču šo lapu "padusēs" aug mazas, stipras kāpostgalviņas. Ja kāposti ir jau pilnībā nobrieduši, tos novāc vēlā rudenī un var turpināt vākt līdz agram pavasarim. Tomēr par Briseles kāpostu labāko sezonu tiek uzskatīts laiks no oktobra līdz februārim.
Kā tos gatavot? Agrāk Briseles kāposti tika stundām ilgi vārīti, līdz tie kļuva pavisam mīksti, taču šajā procesā māju piepildīja nepatīkama smaka, no kā beļģiem radies teiciens spruitjeslucht jeb Briseles kāpostiņu gaiss.
Mūsdienās vislabākais Briseles kāpostu gatavošanas veids ir nedaudz tos pavārīt vai apcept. Beļģu mājās tie visbiežāk tiek apcepti pannā kopā ar Šalotes sīpoliem un cauraugušu speķi, tiek taisīts arī biezenis vai Briseles kāpostu zupa.
Briseles kāpostiem raksturīga rūgteni sīva piegarša, kas vieniem šķiet aristokrātiskuma apliecinājums, bet citiem liek no tiem atteikties. Novācot pēc pirmā sala, tie kļūst maigāki, aromātiskāki un vieglāk sagremojami.
Lai Briseles kāposti izvārītos vienmērīgi, pirms likšanas katlā kacenu krusteniski iegriež. Noņem arī ārējās lapiņas.
Ziemā ļoti garšīgi ir karamelizēti rožkāposti, pasniegti pie cepeša, ceptas gaļas, sautējumiem. Francijā tā ir iecienīta piedeva pie ceptas pīles.
Briseles kāpostu sezona
Katram dārzenim ir sava sezona, kad tie ir visgaršīgākie, vissvaigākie, jo tikko dārzā novākti, un arī visvieglāk izaudzējami, – redīsiem tas ir pavasaris, tomātiem – vasaras vidus, bet par Briseles kāpostu sezonu Rietumeiropā tiek uzskatīts laiks no oktobra līdz februārim. Latviski tos sauc arī par rožkāpostiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.