Šoreiz abās receptēs izmantoju smuko Hokaido ķirbīti – 1,2 kilogramus smagu eksemplāru. Šie ķirbji ir patīkami nelielā izmēra un, protams, izteikti košās krāsas dēļ. Tie ir arī garšīgi un daudzveidīgi izmantojami, šoreiz krēmzupā un marmelādē.
Šoreiz izmantošu rudens doto iespēju – piedāvāšu četras receptes mērcēm, kuru pagatavošanā lieti noderēs kāds alkoholiskais dzēriens. Karsējot alkohols iztvaikos, bet mērcē paliks raksturīgā garša, piešķirot tai īpašu noti.
Ja nav sanācis aizbraukt pasēņot uz mežu vai iepirkt vietējās meža veltes tirgū, jāskatās, kas dabūjams veikalos. Šoreiz ņemsim mazās, mīlīgās šimedži sēnītes, kuras tirgo pudurīšos, un šitakes, kas skaitās īpaši veselīgas.
Katru gadu ap šo brīdi jūtos līdzīgi – lai kā censtos, tos neskaitāmos tomātu, ķirbju, kabaču, burkānu, biešu kilogramus, kas izauguši dārzā, gribēdama nespēju apēst. Piemēram, tomātus jau kādu pusotru mēnesi visa ģimene ēdam brokastīs, pusdienās, vakariņās. Tagad pienācis laiks bietēm un ķirbjiem. Saldētavas pilnas, pagrabs arī, bet nešķiet, ka dārzeņu būtu kļuvis mazāk. Visdrīzāk jums tāpat. Tāpēc jādomā jaunas receptes. Šoreiz – ķirbju pankūkas ar rudzu miltiem, biešu salāti ar kaperiem, ceptas bietes, pildītas ar rupjmaizes, saulē kaltētu tomātu un siera pildījumu.
Tik izcilu dzērveņu ražu kā šogad "savā" purvā – ne dārzā mākslīgi veidotā, bet tuvākajā savvaļas purvā –, līdz kuram no mājas visvieglāk aizbraukt ar mašīnu, sen neesmu redzējis. Ogas burtiski pašas lec grozā. Lielas, tumšas un skaistas.