Kādai jābūt pareizai steika gaļai

Arī pēc parastiem skrējieniem es to gribu.Līdz šim šādi sevi apmierināt varēju steiku restorānos pēc sacensībām vai brīžos, kad piemājas lielveikalā par milzīgu naudu parādījās iepakojumi ar steiku. Bet reiz veicu eksperimentu un salīdzināju īpašo steika gaļu un parasto šķiņķi. Lai arī kā es gribēju cerēt, ka trīs reizes dārgākā steika gaļa garšos vismaz drusku garšīgāk nekā šķiņķis, lielas atšķirības nebija. Ne vidēji ceptam, ne ļoti ceptam.Šādos brīžos es atceros, ka, vēl neko nesaprotot no ēdiena, mani cienāja ar ceptu gaļu un stāstīja - lai arī viss ir darīts līdzīgi kā ar steiku, šo ēdienu nevar saukt par steiku. Steiks esot no īpašas gaļas - pareizi audzētas, noturētas. Un Latvijā neko tādu dabūt nevar. Restorāni savām vajadzībām ieved, bet parastie mirstīgie nesaprot un negrib saprast, tāpēc tirgotāji nepārdod. Pirms pāris gadiem viena no lielveikalu ķēdēm esot gribējusi to ieviest savā sortimentā, bet pircēji skatījušies šķībi, un nekas nav sanācis. No vienas puses, es varētu piekrist.Pareiza steika gaļa ir no pareizām liellopu šķirnēm un pareizi barotiem lopiem - lai gaļas struktūra būtu ar īpašu tauku slāņojumu, kas to padara līdzīgu marmoram, maiga, sulīga un garšīga. Tieši tauki nosakot gaļas garšīgumu. Gaļas pareiza noturēšana ir īpašs, ilgs un dārgs process. Īpašs, jo tā laikā notiek dabīga saistaudu sairšana, kas padara gaļu mīkstu. Turklāt tas viss notiek īpaši kontrolētā temperatūrā un mitrumā. Ilgs, jo nepieciešamas vismaz desmit dienas līdz pat sešas nedēļas. Jo ilgāk nogatavināsi, jo mīkstāka būs gaļa. Un dārgs, jo visa procesa laikā līdz pat piektdaļai svara tiek pazaudēts, jo gaļa saraujas. Jo ilgāka noturēšana, jo mazāk gaļas paliek pāri. Pat steika ēšanas valstīs tikai desmit procenti gaļas tiek sagatavots šādā senā veidā, savukārt visa pārējā tiek noturēta vakuumā ledusskapī dažas dienas un pēc vajadzības sadalīta un pārdota.Pirms divām nedēļām pie tādas gaļas tiku. Tepat Latvijā audzēta, divas nedēļas noturēta, gandrīz pie durvīm piegādāta. Izskatās, ka nekad citādu vairs nepirkšu. Pat parasta cepeša gaļa, sagriezta divu centimetru biezās šķēlēs, apkaisīta ar nedaudz pipariem un sāli, uz karstas pannas apcepta no visām pusēm un uz dažām minūtēm ielikta cepeškrāsnī, garšo pēc restorāna steika.