Pirmais afgāņu kurts Lienes Avotiņas dzīvē ienāca pirms 21 gada. Pusaudzes gados, precīzāk – 1987. gadā, viņai mamma uzdāvinājusi kalendāru, tajā bijis skaists plakāts ar šīs šķirnes suņa bildi. Tolaik par vienu no tipiskākajām vējasuņu šķirnēm pasaulē Liene neko nav zinājusi, bet apņēmusies: kad būs pašai savs suns, tad tieši tāds.
Pēc 16 gadiem tāda iespēja radusies. Lienes pirmais afgāņu kurts, vārdā Čio, bijis īsta leģenda – to suni Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) Latvijas Kurtu un kursinga klubā atceras un piemin joprojām. Tagad Lienei ir jau piektais afgānis – elegantais austrumnieks Ulis. Un vēl arī Latvijā vienīgais skaiterjers Keša. Uz viņiem atskatās, garāmgājēji apstājas, lai nofotografētu, pat trolejbusa vadītāji mēdzot piebremzēt transportlīdzekli, lai parādītu augšup paceltu īkšķi.
Kļūdas izmācījušas
Ulis nudien prot atstāt iespaidu – lepni paceltu galvu, cienīgs un savrups, skatās uz jums un it kā redz cauri. Ticis brīvsolī pie jūras, viņš uzņem savu vējasuņa ātrumu, kas neatlaidīgajam skaiterjeram Kešam šķiet pašapziņu tik aizskarošs, ka viņš aiz skaudības, riedams caur smilkstiem, vismaz mēģina aizšķērsot sugasbrālim ceļu. Kaut pūlēdamies no visa spēka, nu, nevar īskājainais terjers tikt līdzi austrumu aristokrātam. Par to vismaz «jāatriebjas», izplūkājot Uļa kādreiz tik kuplo, šīs šķirnes stiprā dzimuma pārstāvjiem raksturīgo mandarīnbārdiņu. Bet tāpēc jau necieš ne Uļa pašapziņa, ne viņa izstāžu vērtējums. Kešam atliek vien cīnīties par saimnieces uzmanību mājās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 25. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60