Gunta Kalniņa no Rankas pagasta Kalna Pakalniešiem pēc šīs receptes jāņusieru gatavo jau apmēram 20 gadu – senāk tikai pašu ēšanai ģimenes lokā, tagad arī tiešās pirkšanas pulciņu kundēm.
Gunta sieram izmanto pienu no pašu govīm, un arī biezpiens ir pašas gatavots. "Nekad nesanāk divi vienādi sieri. Siera garšu un konsistenci ietekmē zāle, ko govis ēdušas, un, iespējams, pat Mēness fāzes." Jūs, gatavojot sieru, varat izmantot arī veikalā pirktu pienu, taču tam jābūt 3,8–4,5% tauku.
Liels pluss šai receptei ir arī tas, ka gatavošanas beigās siers nav jānotecina.
Sastāvdaļas 1,5 kg siera: 5 l pilnpiena (ap 4% tauku), 1 kg nobrieduša (pāris dienu pastāvējuša) vājpiena biezpiena, 3 vidēja lieluma olas, sauja ķimeņu (vai linsēklu, vai kaņepju), 100 g sviesta, šķipsna sāls.
Pagatavošana:
1. Katlā lej pienu un karsē, līdz tas draud iet pāri katla malām.
2. Tad pienā pakāpeniski drupina iekšā biezpienu, ar koka karoti masu nepārtraukti maisot, lai to nepievelk pie katla dibena.
3. Turpina karsēt un maisīt, līdz biezpiena un piena masa savelkas sierā un atdalās dzidras, salātzaļas suliņas.
4. Ja siers nesavelkas un sūkalas neatdalās vai arī tās ir dūmakainas, pienbaltas, tad process nav sanācis, vajag papildu skābinātāju. Tāpēc vai nu vēl papildus piedrupina biezpienu, vai arī pielej kādu no dabīgajiem skābinātājiem – piemēram, puskrūzīti paniņu vai rūgušpiena.
5. Tālākais jādara ātrā tempā – tiklīdz masa savilkusies sierā un suliņas atdalījušās, siera masu liek kulītē un pakar, lai notek atlikušās suliņas. Notecina apmēram piecas minūtes – tik ilgi, kamēr suliņas vairs netek straumē, bet pil atsevišķām pilēm. Ilgāk tecināt nevajag, jo tad siers sanāks pārāk sauss.
6. Kamēr siers notek, izmazgā katliņu, liek to atpakaļ uz plīts un katlā izkausē sviestiņu.
7. Sviestiņu uzčurkstina, ieber ķimenes, izmaisa, lai tās mazliet iecepas.
8. Atsevišķā bļodā iesit trīs olas, piemet šķipsnu sāls un ar slotiņu sakuļ dzeltenumus ar baltumiem kopā.
9. Notecināto siera masu liek atpakaļ katlā, kur ir sačurkstinātais sviests, virsū uzlej sakultās olas.
10. Visu masu, uz lēnas uguns karsējot, spaida un mīca, līdz tā iegūst vienmērīgu konsistenci. Šis ir pats grūtākais brīdis visā siera gatavošanā, jo siera masa ir bieza un smaga, plīts ir karsta un mīcīšana/maisīšana ir fiziski smags darbs.
11. Spaidot sieru, visu laiku arī ir jāuzmana, lai tas nepiedeg pie katla dibena, tāpēc jākarsē uz ļoti mērenas uguns.
11. Spaidīšanu turpina tik ilgi, līdz siera masa sāk velties kamolā – tā kļūst lipīga, staipīga, taču labi turas kopā.
12. Sieru ņem ārā no katla un liek vai nu marlē un zem akmens sloga (lai siera ritulis iznāktu smukāks, gludāks), vai arī pārliek plastmasas bļodā un tad sadala atsevišķās nelielās porcijās. Porcijās var dalīt uzreiz bez notecināšanas, jo pēc šīs receptes gatavotam sieram lieka šķidruma vairs nav. Plastmasas bļodā der pārlikt tāpēc, ka, dalot porcijās, siers strauji atdzisīs un pēdējās porcijas lips pie katla malām un dibena, taču pie plastmasas nelips.
13. Pilnībā atdzisis, siers būs mīksts, gards, sātīgs – gatavs likšanai Jāņu galdā.