Iesala un graudu viskija maisījums
Vēlāk, kad tirgū ienāca lētais vieglais graudu viskijs, viņa pēcnācējs Endrū Ašers jaunākais ķērās pie darba, lai šo vieglo graudu viskiju piejauktu spēcīgajiem iesala viskijiem. Tādā veidā viņš atklāja, ka kopējo viskija garšu šāds maisījums padara ievērojami maigāku.
1860. gadā Endrū Ašers jaunākais kļuva par pirmo viskija ražotāju, kas eksportēja maisīto viskiju.
Stiprie iesala viskiji, samaisīti ar vieglo graudu viskiju, veidoja dzērienus ar saprotamu raksturu.
Paralēli arī graudu viskija ražošana piedzīvoja ļoti dinamisku attīstību. Īpaši pēc tam, kad sešas svarīgākās Skotijas viskija destilētavas apvienojās, lai 1877. gadā izveidotu Distillers Company Limited. Viskijs kļuva par industriālu produktu.
Viskija tiesas darbi
Kopš 1890. gada viena un tā pati destilētava varēja piedāvāt gan tīru viena iesala, gan tīru graudu viskiju, gan dažādus šo dzērienu maisījumus, uz etiķetes pat speciāli nenorādot, tieši kāda veida dzēriens ir pudelē.
Īrijā pazīstamākās destilētavas ieņēma skaidru pozīciju par labu tīram destilācijas katlu viskijam. Savukārt Skotijā daži destilētāji turpināja uzstāt, ka tikai iesala viskiji, kas radīti ar divkāršās destilācijas metodi, var tikt uzskatīti par īstiem viskijiem.
Galu galā Londonas priekšpilsētas Ailingtonas tiesā tika iesniegta prasība. Viņas Majestātes valdība nolēma izveidot komisiju, kura 1909. gadā pēc plašām konsultācijām ar abu pušu ekspertiem paziņoja, ka destilāts, kas gatavots lielākoties no neiesalinātiem graudiem, arī ir viskijs. Tādējādi oficiāli tika atzīti arī maisījumi.
Ziedu laiki uz filokseras sērgas rēķina
Īru viskijs XIX gadsimtā piedzīvoja ziedu laikus un tika izplatīts visā Britu impērijā, kā arī Ziemeļamerikā.
Laikā, kad kontinentālo Eiropu satrieca filokseras sērga, iznīcinot vīnogu stādījumus Francijā un citviet Eiropā un draudot iznīcināt konjaka un citu brendiju ražošanu, īru viskijam un skotu viskija maisījumiem sākās ziedu laiki. Tie guva labumu – peļņu uz franču vīndaru kreņķu rēķina.
Kas iznīcināja īru viskiju
Īru viskijs pirmo šķērsli savā uzvaras gājienā piedzīvoja tikai 1920. gadā, kad ASV stājās spēkā sausais likums.
Gandrīz ap to pašu laiku Īrijas brīvvalsts dibināšana provocēja tirdzniecības karu ar Angliju, kā rezultātā īru destilētavas cieta smagus zaudējumus Britu impērijā. Turklāt jaunā un ekonomiski vājā Īrijas valdība piedevām vēl palielināja nodokļus. Lielākajai daļai Īrijas mazo destilētavu visi šie iemesli kopā nozīmēja beigas. Dažas tomēr izķepurojās, taču knapi vilka dzīvību, par nākotnes plāniem vairs nedomāja.
Tāpēc, kad 1933. gadā ASV sauso likumu atcēla, skotu viskija pasaulē bija pārpārēm, bet īru viskija ievērojami trūka.
Šī bija iespēja skotu maisītā viskija zelta laikmeta sākumam.
Skotu viskija spožums un sabrukums
Skočs iekaroja pasaules tirgus, un tā tas turpinājās līdz pat pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad pasaules gaume negaidīti nosliecās par labu baltajiem dzērieniem – gaišajam rumam un degvīnam, kā arī krāsainajiem kokteiļiem, kuros šie abi gaišie dzērieni ietilpa. Viskija industrija noslīka pati sava piedāvājuma jūrā. Daudzas destilētavas bija spiestas pārtraukt darbu. Visiznīcinošākais skotu viskijam bija 1983. gads, kad divpadsmit destilētavas aizvēra savas durvis uz mūžiem.
Taču situācija, kas vieniem nozīmē beigas, citiem – kaut kā jauna sākumu vai atdzimšanu. Par to stāstīšu nākamajā slejā pēc nedēļas.