Šķiet, šis gads pagājis vienā dejošanā – kā vasarā Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos sākām, tā vairs nevaram apstāties. Viens no tautas deju lielkoncerta Saules spēks mākslinieciskajiem vadītājiem Jānis Ērglis par tādu apgalvojumu smejas un atgādina, ka vēl jau arī Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki jāpieskaita. "Taču bez visiem lielajiem pasākumiem, kas valstī šogad notikuši, mums ar Rolandu Juraševski (otrs koncerta mākslinieciskais vadītājs – L. L.) likās, ka ir vēl viens nepadarīts darbiņš mūsu nozarē – jānosvin dzimšanas diena visiem tiem dižgariem, kuriem šajā gadā būtu apritējusi apaļa jubileja. Tā radās ideja izveidot koncertu, kurā dodam iespēju ieskatīties deju horeogrāfu, pedagogu un svētku virsvadītāju radošajā biogrāfijā,» informē J. Ērglis un uzskaita gaviļniekus: Johannai Rinkai šogad būtu 125, Alfrēdam Rūjam – 95, Vilim Ozolam – 95, Harijam Sūnam – 95, Skaidrītei Dariusai – 90, Alfrēdam Spuram – 90, Uldim Žagatam – 90, Zigurdam Miezītim – 85 un viņa kolēģei, kas aizgājusi aizsaulē, Artai Melnalksnei – 50… "No šiem cilvēkiem esam smēlušies enerģiju, daudz mācījušies," paskaidro J. Ērglis.
Koncerts Saules spēks, kas notiks 22. decembrī plkst. 17.00 Ķīpsalas hallē Rīgā, sāksies ar Johannas Rinkas pierakstīto deju Sešdancis. "Viņa ir latviešu tautas deju apzinātāja, vācēja, pierakstītāja un pirmās etnogrāfiskās deju kopas izveidotāja. Viņa kopā ar Jāni Ošu braukāja pa Latviju no sētas uz sētu un pierakstīja atmiņas, kā dejoja latvieši. No šiem pierakstiem varam smelties un nodot nākamajām paaudzēm," saka J. Ērglis. "Ar profesionālo dejotāju ienākšanu žanrā arī horeogrāfiskais rokraksts un leksika ir mainījusies. Piemēram, Alfrēds Rūja, kurš bija baleta mākslinieks, spēcīgi mainīja skatuviskās tautas dejas žanru, tajā ienāca profesionālāki izteiksmes līdzekļi."
J. Ērglis nepavisam nepiekrīt, ka dziesmas ir lēnas, bet dejas – dinamiskas. "Ir gan lustīgas dziesmas, gan liriskas dejas! Koncertam jābūt sabalansētam," viņš piebilst. Pēc viņa domām, Ziemassvētkos var dejot visas ķekatu dejas. "Tie ir Saulgrieži! Bet, ja skatāmies uz Ziemassvētku pasākumu no latviešu skatuviskās dejas puses, tad varam dejot to, ko gribam un kas patīk." Koncertā Saules spēks būs gan Aiz ezera augsti kalni, Audēju deja, gan Sasala jūrīna, Jautrās dzirnavas un citas iemīļotas vecmeistaru un mūsdienu autoru horeogrāfijas. "Veidojām koncertu tā, lai pašiem patiktu un dejotāji gribētu dejot, lai būtu jaunumi, ko skatītājiem būtu interesanti redzēt," saka J. Ērglis. Koncertā piedalīsies vairāk nekā 700 dejotāju no Rīgas, Mārupes un Jelgavas. "Entuziasms pēc deju svētkiem nav mazinājies!" viņš apgalvo. "Vispār jau pēdējos 20 gadus – kā par brīnumu vai kā par laimi – viss notiek, dejotprieks nemazinās! Tūlīt atkal sāksies sadraudzības koncerti, kad kolektīvi brauks ciemos viens pie otra."