Līdz šim brīdim ikvienam Eiropas Kinoakadēmijas biedram jau ir bijusi jāizdara sava izvēle un no piecdesmit Eiropas spēlfilmu izlases jānobalso par trim. Mazāks apjoma spiediens ir dokumentālo filmu kategorijā, bet arī tur izvēle ir skarba. Animācijas filmu kategorijā, kurā vietu ir ieņēmusi arī mūsu Straume, darbojas cita sistēma – šeit Eiropas Kinoakadēmija nepaļaujas uz balsotāju godaprātu un pieejamiem laika resursiem, kas ir nepieciešami, lai kaut cik pieklājīgā apjomā noskatītos Eiropas filmas un pēc tam balsojuma lapā atķeksētu vien dažas. Animācijas filmas nominē akadēmijas profesionāļu žūrija, varbūt tāpēc, ka pilnmetrāžas animācijas filmu Eiropā top daudz mazāk.
Runājot par Latvijas filmām starptautiskajā konkurencē, vienmēr akcentēšu kontekstu. Eiropā ik gadu top aptuveni divi tūkstoši pilnmetrāžas filmu, vairākums – lielajās valstīs ar pamatīgu kino industriju. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas filmu klātbūtne jebkurā šādā izlasē ir vērtējama kā īpašs sasniegums, jo nelielas valstis ar ierobežotiem resursiem cīnās ar milžiem – lielu naudu, lieliem vārdiem. Tālab ir vērts atgādināt, ka Eiropas Kinoakadēmijas labāko spēlfilmu izlasē bija iekļuvis arī Igaunijas, Latvijas un Grieķijas kopražojums Neredzamā cīņa (ironisks kungfu retro), kas sacenšas, piemēram, ar vienu no gada radikālākajām filmām Emīlija Peresa – mūziklu, kas stāsta par Meksikas narkotiku karteļa bosa brīnumainajām pārvērtībām dzimuma un identitātes maiņas ceļā. Šī franču filma izraisīja sensāciju Kannu festivālā, un tā visdrīzāk būs viena no pretendentēm uz Eiropas labākās filmas statusu, turpat līdzās ir arī Pedro Almodovara Blakus istaba, kas šogad uzvarēja Venēcijas festivālā. Kā jums šķiet, par ko balsos vairākums akadēmiķu? Par savdabīgu mazu filmu vai lielu vārdu un publicitāti?
Kamēr gaidām Eiropas Kinoakadēmijas balvu nominācijas labāko spēlfilmu un dokumentālo filmu kategorijā, par animācijas nominācijām viss jau ir skaidrs: piecu balvai izvirzīto pilnmetrāžas animācijas filmu vidū ir arī Straume. Turam īkšķi, lai 7. decembrī Lucernā, kur notiks ceremonija, nominācija pārvērstos balvā. Kā sociālajos tīklos sprēgāja filmas producents Matīss Kaža, studijā jau jāsāk izgatavot īpašu plauktiņu Straumes balvām. Pagājušajā nedēļā savām sešpadsmit godalgām, kas iegūtas dažādos festivālos, Straume pievienoja vēl vairākas. Jaunāko panākumu vidū ir balva Losandželosas animācijas festivālā, kā arī Norvēģijā, Meksikā un Francijā.
Tas, kas notiek ar Straumi, ir fenomens, kuram ir vērts just līdzi. Turklāt Straumei ir izdevies lauzt statistikas apstiprinātu faktu, ka Latvijas publiku galvenokārt spēj uzrunāt tikai vēsturiskas drāmas. Tieši šī žanra darbi veido populārāko Latvijas filmu topu. Līdz pagājušās nedēļas nogalei Straumi kinoteātros Latvijā bija noskatījušies 103 000 skatītāju, tādējādi Straume ierindojas pēdējos trīsdesmit gados Latvijā visvairāk skatīto pašmāju filmu piecniekā. Viss turpinās – un plaukts balvām būs jātaisa.