Francijas kinematogrāfijas centrs, kas pēc ilgu gadu vēsas atturības, kāda ir gaužām tipiska Rietumeiropas lielvalstīm, pēkšņi bija ieraudzījis triju Baltijas valstu kino potenciālu un izrāda nopietnu vēlmi sadarboties.
Vai šajā apskaidrībā ir kāda ietekme arī pelēkajam kaķim no Ginta Zilbaloža filmas Straume, kura ir kļuvusi par Francijas (!) visvairāk eksportēto un komerciāli veiksmīgāko filmu 2025. gadā, sasniedzot 8,2 miljonu skatītāju auditoriju 59 valstu kinoteātros un pārspējot pat tādu komerciālu Francijas grāvēju kā Lika Besona Drakulu un citas Francijas filmas, kuras tā ražo ar intensitāti 350 pilnmetrāžas filmu ik gadu? Atbilde ir skaidra. Atgādināšu, ka Straume ir Latvijas, Francijas un Beļģijas kopražojums, un šis statuss ļauj katrai no valstīm to uzskatīt par savu nacionālo filmu. Nenoliedzami Straumes fenomens ir mainījis Eiropas kinolielvalsts attieksmi pret Baltijas kino.
Par apmeklētāju trūkumu nevarēja žēloties arī Baltijas filmu festivāls CinéBaltique, kurā tika demonstrētas sešas pilnmetrāžas filmas un vairākas īsfilmas. Latviju šajā skatē pārstāvēja Alises Zariņas niansētā spēlfilma Nospiedumi, kurai drīzumā būs pirmizrāde Latvijā. Tā ir filma, kas ne tikai uzurda meitas un tēva attiecību dramatismu un postsociālisma psihotraumas, bet arī jaunā kvalitātē atklāj izcilo Dailes teātra aktrisi Ievu Segliņu, kura Latvijas kino līdz šim paradoksālā kārtā maz filmēta.
Parīzē tika rādīta arī Ginta Zilbaloža 2019. gada animācijas filma Projām – viņa lepnā vientulībā, mazbudžeta apstākļos tapušais darbs, kuru ir tik interesanti skatīties jau pēc Straumes panākumiem arī tāpēc, ka filmā par jaunu puisi, kurš ir viens pats pasaulē (ja neskaita dažus dzīvnieciņus un kaķus), un draudīgo melno monstru ir vairāki tematiskie un vizuālie motīvi, kas pilnskanīgi iezīmējušies Straumē.
Tiem, kuri ir ārpus Eiropas kinouniversa (vai burbuļa?), droši vien nav viegli orientēties, ar ko atšķiras filmu festivāli, kas seko cits citam. CinéBaltique ir pasākums, kas tapis, sadarbojoties Baltijas valstu vēstniecībām un kinoinstitūcijām, kuras ieguldījušas tā rīkošanā savus resursus. Tā galvenais mērķis ir kultūras diplomātija. Tomēr industrijai svarīgāku festivālu sadaļu veido lielie Eiropas festivāli. Viens no tiem – 76. Berlīnes kinofestivāls – sāksies 12. februārī un turpināsies līdz 22. februārim.
Berlinale ir viens no Eiropas prestižāko festivālu trijotnes (līdzās Kannām un Venēcijai). Šo festivālu atlasītās filmas un tajos iegūtās godalgas ir būtiskas Eiropas kinoprocesa veidošanai. Berlīnes festivāls piedzīvo grūtus laikus: tā budžets ir 33 miljoni eiro, un organizētāji sūdzas par budžeta samazinājumu un vēl lielākiem finansiālajiem griezumiem nākotnē. Latvijai Berlīnē būs stends Eiropas filmu tirgū, un mūsu kinoprofesionāļi piedalīsies vairākās filmu projektu prezentācijās.