Pirms trim gadu desmitiem Berlīnē notika pirmā Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija un tika nodibināta Eiropas Kinoakadēmija – sabiedriska organizācija ar 40 biedriem un ambicioziem mērķiem vienot fragmentēto Eiropas kino telpu, kuru veido daudzu lielu un ne tik lielu valstu kino industrijas. Eiropas kinoakadēmiķiem, kuru jau ir vairāk nekā trīs tūkstoši, joprojām ir cēli mērķi – izvētīt Eiropas kino gada ražu savu biedru balsojuma rezultātā un noskaidrot labākās Eiropas filmas, režisorus, aktierus utt. Protams, Eiropas kinoakadēmiķi šo velosipēdu neizgudroja, tā ir vēl viena lokalizēta ASV Kinokadēmijas un Oskara versija.
Sestdien, 9. decembrī, tiks pasniegtas kārtējās Eiropas Kinoakadēmijas balvas – ceremonija notiks Berlīnē, Eiropas Kinoakadēmijas mītnes pilsētā. Katru otro gadu ceremonija ceļo uz kādu no Eiropas pilsētām. Ja atceraties, 2014. gadā tā notika Rīgā. Akadēmiķi, arī šo rindu autore, savu izvēli ir izdarījuši – virtuālās anketiņas aizpildījuši. Balsis jau ir saskaitītas, un sestdienas pasākuma scenārijs uzrakstīts.
Vai šogad, balsojot par filmām un profesionāļiem, kuri pretendē uz balvām, bija kāds pārsteigums? Iespējams, kāda druska bija meklējama pirmajā balsojuma aplī, kad Eiropas Kinoakadēmija piedāvā piecdesmit filmu izlasi – finālistes, kas teorētiski var pretendēt uz balvām –, tātad filmas, kas izlec no vidusmēra pelēcības. No Baltijas valstu filmām akadēmijas izlasē bija iekļuvusi tikai viena – lietuviešu režisora Šarūna Barta Sals/Frost ar franču dziedātāju un aktrisi Vanesu Paradī vienā no lomām.
Pēc pirmā "raunda", pirmās balsošanas kārtas, katrā kategorijā (labākā filma, režisors, scenārists, aktieris, aktrise u. c.) ir palikuši pieci pretendenti, un te nu pārsteigumu nav. Tās ir filmas, kas jau plūkušas uzvaras laurus gada svarīgākajos Eiropas kinofestivālos. Arī šā gada finālistu saraksts ir kārtējais apliecinājums, ka Eiropas kino līderi tiek noskaidroti jau gada sākumā Berlīnē un Kannās. Eiropas Kinoakadēmijas ceremonija kļūst par iespēju šo festivālu laureātēm sacensties savā starpā. Nejaušas filmas te nevar iesprukt. Uz Eiropas Kinoakadēmijas labākās filmas balvu šogad pretendē trīs Kannu festivāla laureātes – zviedru režisora Rūbena Estlunda Kvadrāts (Zelta palmas zars), krievu meistara Andreja Zvjaginceva Nemīlestība, franču režisora Robēna Kampijo 120 sitieni minūtē un divas Berlīnes festivāla laureātes – somu klasiķa Aki Kaurismeki Cerības otra puse un ungāru režisores Ildiko Enjedi filma Par miesu un dvēseli. Nejaušību nav – tās tiešām ir izcilas Eiropas filmas. Turklāt, šķiet, pirmo reizi var teikt, ka tās visas ir oficiāli izrādītas Latvijā (Par miesu un dvēseli būs skatāma no 15. decembra). Protams, patoss jāpiebremzē, jo Eiropas filmas pamatā izrāda uz pirkstiem saskaitāmi Rīgas kinoteātri: Splendid Palace, KSuns un Kino Bize.
Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas tiešraidi varēs vērot 9. decembrī no plkst. 19 www.europeanfilmawards.eu.