Vēstules no Ņujorkas 2: Pilsēta vienā teikumā

Tāpēc nolēmu uzrakstīt par savām mirkļa sajūtām – par to, kā jūtu šo pilsētu.Ņujorka ir suņu pilsēta. Jā, lai cik jocīgi tas liktos pilsētā uz akmeņiem, suņu te ir daudz. Veļas mazgātavā vienmēr ir suņu cepumi, gadījumā, ja atnāk kāds suņa saimnieks ar savu mīluli. Burgeru ķēdes ātrajā ēstuvē Shake Shack ēdienkartē ir divi piedāvājumi suņiem. Pie dažu modes veikalu ieejas noliktas ūdens bļodiņas izslāpušajiem dzīvniekiem. Netālu no vietas, kur esmu apmetusies, ir pat tāds kā bērnudārzs suņiem – mazos sunīšus var atstāt pa dienu spēlēties ar citiem maziem sunīšiem. Ņujorka ir tetovējumu pilsēta. Pilsētā joprojām valda karsta vasara un var redzēt visdažādākās formas, izpildījuma un izvietojuma ādas zīmējumus. Tetovējumi ir arī manam operatora prasmju pasniedzējam augstskolā.Ņujorka ir rindu pilsēta. Var nokavēt lekcijas sākumu universitātē, jo pie liftiem sastājusies gara rinda, tāpēc liftā tikt var tikai ar trešo piegājienu (nesakiet, lūdzu, lai eju pa kāpnēm, jo man: 1) jātiek 12. stāvā, 2) es apmaldos jau starp liftiem, tāpēc kāpņu telpās un gaiteņos man pazust būtu vēl vieglāk. Cilvēki ar piepūšamajiem matračiem Centrālparkā ieņem vietu rindā jau naktī, lai varētu noskatīties Šekspīra iestudējumus parkā. Biļetes sāk dalīt pēc vieniem pēcpusdienā, tiem, kas atnākuši tikai astoņos no rīta, cerību mazāk. Taču vienlaikus rindas ir arī labi organizētas, lai arī garas, tās ātri virzās uz priekšu. Lielos pārtikas veikalos ir īpaši rindu organizētāji – cilvēki, kas stāv rindas sākumā, vidū un beigās un regulē satiksmi. Ņujorka ir mini un augstpapēžu pilsēta. Nezinu, kurš Rīgā izdomāja, ka šovasar modē ir gari svārki? Te es redzu tikai šortus un īsus svārkus, lielākoties mugurā sievietēm ar modeles augumu, taču priecē tas, ka svārkus garumā virs ceļa nekautrējas vilkt arī vecāka gada gājuma kundzītes un apaļīgas sievietes. Un runājot par augstajiem papēžiem – jā, Sex and the City autori nav daudz piedomājuši klāt. (To rakstot atcerējos, ka neesmu veikusi svētceļojumu uz Manolo Blanika veikalu). Ņujorka ir naudas lūdzēju pilsēta. «Do you have any change, miss? No? Have a nice day!» Protams, ubagotāji ir katrā pilsētā, Ņujorkā pārsteidz jauno cilvēku īpatsvars šajā arodā. Viņu vidū ir arī metro mākslinieki, kas mani dažreiz spēj sajūsmināt. Piemēram, saksofonists, aizrautīgais buņģieris vai vienkārši vīrs ar balsi kā Džeimsam Braunam. Esmu ielikusi dolāru somas ārējā kabatiņā nākamajai reizei, kad kāds mani pārsteigs.Ņujorka ir pieklājīga pilsēta, par spīti cilvēku masām. Zinu, daudzi man nepiekritīs, īpaši amerikāņi no dienvidu štatiem, bet man lielākā daļa cilvēku šeit šķiet ļoti uzmanīgi un jauki. «Tu ej pirmā», «Nē tu» – tā mēs ar kādu meiteni šorīt vairākas sekundes cīkstējāmies pieklājībā, dodot ceļu otrai izejā no metro.Ņujorka ir skūpstu pilsēta. Gan gaišajās stundās, gan vakaros laiku pa laikam var manīt pārīšus, kas tik ļoti aizrāvušies viens ar otru, ka aizmirsuši, ka gribēja pāriet ielu.Ņujorka ir pārsteigumu pilsēta. Un tā pārsteidz ne tikai mani, svešinieci, bet arī vietējos. Piemēram, Ņujorkas Universitātes bibliotēkas multimediju nodaļā ir plašu atskaņotāji. Tu vari izvēlēties kādu retu vinila plati, uzlikt austiņas un baudīt mūziku. Jau gaidu rītdienas pārsteigumu.