“Pēdējo gadu pētījumi rāda, ka četru, piecu gadu laikā ir strauji samazinājusies e-grāmatu iegāde. Tas liecina, ka daļa no tiem, kuri lasa grāmatas, ir atgriezušies pie iespiestajām grāmatām,” tā projekta Bibliotēka video intervijā atklāj Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Tomēr viņš arī norāda uz Latvijas tirgus specifiku – mazā tirgus dēļ drukāto grāmatu izdošanai ir un būs nepieciešams atbalsts.
“Mazo nāciju problēma ir tā, ka, tirāžu limiti ir ļoti lieli. Tāpēc iespiestajām grāmatām ir nepieciešams papildus atbalsts. Vai tas nāk no valsts, vai no kādas citas puses, tas ir būtiski,” intervijā stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors. “Ir vairākas svarīgas grupas, kurām atbalsts ir nepieciešams. Tās ir grāmatas ar kultūrvēsturisku nozīmi. Svarīgs mērķis ir arī latviešu valodas saglabāšana."
Intervijā Andris Vilks arī stāsta par kādu Latvijas lasīšanas fenomenu – mūsu valsts inteliģences slānis ir veidojies “no pašiem pamatiem, no pašas apakšas, no pašas tautas dzīlēm. Latvijā salīdzinoši agri tika izveidotas skolas, tāpēc visu sabiedrības slāņu latvieši prata lasīt un rakstīt jau ļoti agrīnā periodā.” Viņš atklāj arī citus interesantus faktus par latviešu literatūras un grāmatu lasīšanas kultūras attīstību.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka video intervija ir trešā, kas skatītājiem tiek piedāvāta Baltic International Bank organizētā projekta Bibliotēka ietvaros. Iepriekšējos mēnešos tika publicētas intervijas ar Noru Ikstenu un Zbigņevu Stankeviču. Tuvākajos mēnešos gaidāmi arī video materiāli, kuros par literatūras un grāmatu tēmu stāsta Kārina Pētersone, Valērijs Belokoņs, Uldis Bērziņš, Imants Lancmanis, Māris Bērziņš, Sanita Stinkule un Vaira Vīķe-Freiberga.
Video intervijas iespējams noskatīties projekta Bibliotēka mājas lapā www.manabiblioteka.lv.
jupis