Pētnieku rīcībā ir maz padomju režīma vidējā un augstākā līmeņa darbinieku atmiņu. Vēl retāka ir iespēja uzzināt konkrētās rīcības motīvus, pārdzīvojumus un vēlāko refleksiju par notikušo. Tādējādi šīs atmiņas sniedz retu iespēju ielūkoties 20. gadsimta traģiskajās norisēs Latvijā no cita, lielākajai daļai lasītāju neierasta skatījuma.
Grāmatas zinātniskais redaktors, vēsturnieks Jānis Šiliņš: "Kārļa Ceipes atmiņas ir unikāls vēstures avots. Tajā atklājas informācija par vairākiem Latvijai un latviešu tautai nozīmīgiem 20. gadsimta vēstures notikumiem, kuru aculiecinieks un tiešs dalībnieks ir bijis šo atmiņu autors. Tāpat mēs varam izsekot radikālām izmaiņām personas uzskatos gadu desmitu griezumā un pat iejusties sen pagājuša laikmeta ikdienas noskaņā."
"Vectētiņš bija komunists–ideālists, un te arī slēpjas viņa dzīvesstāsta unikalitāte, jo šādi personīgi atmiņu stāsti par pagrīdi, Otro pasaules karu un pēckara reālijām no “sarkanās” puses ir lasāmi gaužām reti,” izdevuma komentārā raksta Kārļa Ceipes mazdēls Dr. hist. Gundars Ceipe.
Atmodas laika politiķis Andrejs Panteļejevs: "Mēs šajā darbā it kā paskatāmies uz pirmskara Latvijas dzīvi no citas puses – no skatu punkta, no kura neesam raduši uz to skatīties – no dusmīgas opozīcijas un neapmierinātības puses. Un tāpēc esam spiesti paviesoties Centrālcietumā, saskarties ar valsts slepenpolicijas nemaz ne tik tīrajām spēlēm un varas intrigām.”
Pats šīs grāmatas galvenais varonis K. Ceipe dzīves nogalē, 1992. gadā, rakstīja: "Neticu krievu demokrātijai! [..] Nespēju ticēt nekādai Krievijas demokratizācijai, bet uzskatu to kā tuvāko un bīstamāko ienaidnieku, pret kuru agresīviem tīkojumiem un provokācijām mums jābūt vienmēr modriem. Nedrīkstam pieļaut mūsu tautas naidīgu šķelšanos, ko naidnieks izmantos savu tumšo nodomu labā."
Grāmatas atvēršanas pasākumi notiks 27. oktobrī plkst. 16 Stūra mājā (Brīvības ielā 61, Rīga) un 4. novembrī plkst. 15 Valmieras muzeja ekspozīcijas ēkā de Woldemer (Bruņinieku ielā 1, Valmiera).