Pētnieču Edītes Tišheizeres (projekta vadītāja un redaktore), Ievas Rodiņas, Ditas Jonītes un Laumas Mellēnas-Bartkevičas kopdarbs ir turpinājums vēstures grāmatām Latvijas teātris. 70. gadi un Latvijas teātris. 80. gadi, Latvijas teātris. 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija, kuras iznākušas gan LFMI, gan tā priekšteča, A. Upīša valodas un literatūras institūtā izdevumā.
Šajā grāmatā vēsture vairs nav skatīta tikai kā "lielo" teātru attīstības gaita, bet gan stilu un virzienu, skolu un parādību mijiedarbība. Tā kā daudzas parādības varēja attīstīties, tikai pateicoties tam, ka Latvija atguva valstisko neatkarību, bet māksla iekļāvās globālajos procesos, paplašinājās pētījuma robežas, tāpēc tam dots nosaukums Neatkarības laika teātris. Pirmoreiz teātra vēstures kontekstā aprakstīta ne tikai teātra, bet arī operas režija, scenogrāfija, jaunā, kolektīvi tapusī dramaturģija, laikmetīgā deja un, protams, mūsu starptautisku autoritāti ieguvušie mākslinieki.
Monogrāfijas mērķauditorija ir teātra profesionāļi, studenti, skolu teātra mākslas pasniedzēji, kā arī skatuves mākslas interesenti.
560 lappušu grāmatā ir vairāk nekā 300 ilustrācijas, tās dizaina autores ir Sarmīte Māliņa un Dace Eglīte. Personrādītājs iespiests atsevišķā burtnīcā.
Grāmata iznākusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.