Krājumā Vokora vuordi draugim iekļauti 25 gadu laikā sarakstīti īsteksti – gan dzejoļi, gan īsprozas fragmenti par izvēli, sekām un atbildību, tostarp arī pravietiskas norādes par pandēmijas biedējošo fonu un kolektīvo cēloņseku sakarībām. Jaunākie krājuma īsteksti tapuši 2021. gada pavasarī, vecākie – pat 1996. gadā.
Kā atzīst rakstnieks, literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševics, Vokora vuordi draugim ir vispesimistiskākais krājums latgaliešu, latviešu un varbūt pat Baltijas literatūrā: "99 īsziņas, nevienā ne mazākā saules stariņa… Neviena optimistiska teksta!"
Oskars Seiksts ir viens no spožākajiem, teiksmainākajiem un huligāniskākajiem mūsdienu latgaliešu literatūras autoriem. Publicitātes foto
Oskara Seiksta darbi ir netradicionāli, pilni eksperimentu, tiem raksturīga apzināta gremdēšanās valodas seniskajos slāņos, izceļot senas valodas pērles. Spilgti ienācis literatūrā 90. gadu sākumā, viņš ir viens no pirmā postmodernisma romāna latgaliešu literatūrā Valerjana dzeive i redzīni autoriem un toreiz uzmanību piesaistījušā jauno autoru kopkrājuma Pagrauda veidotājs.
Autors jau gadu desmitiem ir norobežojies, aizgājis no literatūras, ikdienā dzīvo Latgales laukos, tomēr nerakstīt nevar un savus literāros tekstus regulāri sūta citiem latgaliešu literātiem SMS veidā, kas nu apkopotas krājumā Vokora vuordi draugim. Tie ir dzejas un prozas īsteksti, kuros atklājas viņa radītais valodas un literāro tēlu mikrokosmoss, kas dzīvo jau kopš viņa kopdarbiem ar citiem autoriem: Seppuku iz saulis vādara (1995) un Valerjana dzeive i redzīni (1996) ar Valentīnu Lukaševicu, Reitišku mads (2000) ar Līgu Seikstu-Gagaini.
Oskara Seiksta literārais pienesums ir bijis svarīgs kā 90. gados un sava laika latgaliešu literatūras attīstībā, novatoriskumā, tā arī mūsdienās. Viņš ir ietekmējis un arī turpina ietekmēt arī citu latgaliešu autoru tekstus. Kā norāda otra grāmatas redaktore Ilze Sperga, šī krājuma iznākšana aizpilda tukšuo laukumu, kur jau sen ir bijuši mutvārdos, telefona aparātos un autoru apziņā nogulsnējušies teksti: "Oskars Seiksts, arī nebūdams klātienē un literāro notikumu centrā, pat it kā pats nekā nedarīdams, spēlē svarīgu lomu arī XXI gadsimta literatūrā."
Pats Oskars Seiksts norāda, ka lielākais paradokss ir tāds, ka grāmatā Vokora vuordi draugim ir apkopoti SMS teksti, kuru autoram nav pat telefona. Īsziņas draugiem viņš sūta, pa retam aizņemoties telefonu no mammas, un atzīst, ka visi labākie dzejoļi tik un tā paliek nepierakstīti, turklāt no visa latgaliski pierakstītā vislabākais nav publicēts. "Viss labākais ir kaut kur — nepasacīts, nepierakstīts… Visīstākais ir tur…" Autors norāda, ka sajūtās ir izgājis totālu galējību diapazonu — no domas, ka latgaliešu valoda un literatūra ir vienīgais, kā dēļ ir vērts dzīvot, līdz domai — bet kam tā vispār vajadzīga, būtu labāk, ja tās nebūtu, ātrāk asimilēties un pagaist, būtu miers. Bet šiem diviem grāvjiem dzīve iet pa vidu.
Meklējot atbildi uz jautājumiem, uz kurieni mūs dzen šā brīža pandēmijas situācija, Oskars Seiksts norāda, ka šis ir Lielais Gavēnis un mūs gaida politiskās un sabiedriskās jukas: "Piec maizis gavieņa byus gaisa bods. / Tuoļuok nasagrib pat dūmuot."
Krājuma Vokora vuordi draugim redaktori – Valentīns Lukaševics un Ilze Sperga. Grāmatas izdevējs – SIA Cymuss.