” „Kur ir pazudis tēvs?” jautā Ieva Balode un paskaidro, ka šādu jautājumu, domājot par draugu un paziņu izjukušajām ģimenēm, nereti uzdod arī pati sev. Lai gan sākotnēji šie fotostāsti aizsākti 2009. gada vasarā Latvijā, tie tika turpināti autores uzturēšanās laikā Somijā, tur sastopot meitenes ar līdzīgām problēmām. Projekts tika īstenots laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam. Ieva Balode (dzimusi 1987. gadā) savā radošajā praksē darbojas ar audiovizuālo mākslu, fotogrāfiju un instalācijām. Viņas darbu tematiskais loks, kā atzīmē Ieva Balode pati, aptver filosofiski poētisku apceri par cilvēka identitāti, viņa pašapziņu, zemapziņas radītiem priekšstatiem un vērtībām, cēloņsakarībām un apzinātām nejaušībām. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, šobrīd savu radošo darbību saista ar kustīgā attēla kultūru. Ar fotogrāfiju Ieva iepazinusies mācoties pie Raimo Lielbrieža Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, vēlāk pie Mārtiņa Lablaika Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī mācoties kino un fotogrāfiju Yrkeshögskolan Novia Somijā (2009. gadā). Autore fotogrāfiju izmanto kā vienu no izteiksmes līdzekļiem savu iecerēto stāstu stāstīšanā. Līdzīgi kā kino, caur fotogrāfiju autore stāsta par izsapņotiem, taču reāli piedzīvotiem dzīves notikumiem, kas atstājuši dziļu iespaidu.Ieva ir piedalījusies vairākās vietēja mēroga izstādēs, kā, piemēram, „Survival Kit 3” (2011), „Tikko Būs” (2011), „Laika Nav” (2011), un starptautiskos kino un video festivālos – „Oslo Screen Festival” (2012, Norvēģijā), „Zootropio” (2012, Portugālē), „Ūdensgabali” (2012, Latvijā), „Cinema Tous Ecrans” (2011, Šveicē), „New Screen – New Castle” (2011, Lielbritānijā), „Athens video art festival” (2010, Grieķijā). Šobrīd māksliniece dzīvo un strādā Londonā.
Ievas Balodes fotogrāfiju izstāde Bez tēva
Autore stāsta: „Bez tēva” ir divpadsmit dažāda izmēra diptihos ietverts stāsts par meitenēm, kas atšķirīgu apstākļu dēļ ir izaugušas bez tēva. Tās ir viņu spilgtākās atmiņas, kas ietērptas fotogrāfiskās vīzijās un meiteņu pašu rakstītos tekstos. Kā norāda fotogrāfe: „Tie ir stāsti ne tikai par tēviem, ne tikai par vientuļajām un ne tik vientuļajām meitām, bet arī par mātēm, par ģimenēm, par sievietēm, par vīriešiem un galu galā – par mīlestību un likteni.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.