Melnā telpā, starp trīs kanālu animāciju, gultu, melno gultasveļu un skulptūru, projicēta Mana Reja (1890–1976) fotogrāfija, kurā redzams Marsels Prusts mirkli pēc nāves. Gultā, kurā rakstnieks 13 gadu laikā sarakstīja epohālo romānu ciklu Zudušo laiku meklējot. Žans Kokto (1889–1963) Les Nouvelles Littéraires oktobra/novembra numurā rakstīja:
Tie, kas ir redzējuši šo miera, kārtības un pilnības profilu, nekad neaizmirsīs brīdi, kad šī neticamā rakstīšanas mašīna apstājas, kļūstot par mākslas objektu: šedevru blakus neskaitāmu manuskriptu kaudzēm, kurā turpinās dzīvot mūsu drauga ģēnijs, kā miruša karavīra rokas pulkstenis.
Trīs kanālu animācijas sākas ar sapni. Pēc tā caur Sodomas un Gomoras meteoriem mēs nonākam Germantu pilī, kur kalpi gatavojas viesībām. Tad mēs iepazīstam Baronu Šarlī, vēl guļošo Žipjēnu un Ziloņpuķes kungu. Pēc Žipjēna un Barona mīlestības novērošanas – kas iespējama tikai ar kukaiņa palīdzību – sākas viesības. Piebrauc karietes, ierodas viesi. Marsels uzkāpj pa kāpnēm uz viesību zāli. Pulkstenis, koka skulptūra, saliekusies telpā kā vecs vīrs. Putniņš, kas kādreiz pulkstenim ziņojis par pilnu stundu ir aizlidojis. Tas atrodas ārpusē, starp galerijas telpu un kiosku, kurā redzama reāllaika animācija.