Tika aizliegta Raiņa kluba darbība, Dailes teātra vadību nododot „Raiņa kluba likvidācijas komisijai”. Pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē Dailes teātris ieguva stabilu materiālo bāzi, un pirmo reizi Smiļģis vairs nebija galvenais noteicējs savā teātrī. Tomēr tas deva viņam necerētu atelpu, kas ļāva nopietnāk iedziļināties topošo iestudējumu materiālā. Par nozīmīgu sasniegumu kļuva Šekspīra traģēdijas Jūlijs Cēzars inscenējums, tomēr izrādē atklātais diktatora vājums jaunajam režīmam nebija pieņemams. Šajos gados Smiļģa personīgajā dzīvē arvien būtiskāku vietu sāka ieņemt attiecības ar Liliju Štengeli, kuras izprast palīdz plašais vēstuļu klāsts.
Pasākumu cikls Sarunas Smiļģa kabinetā
Pasākumu cikla Sarunas Smiļģa kabinetā trīspadsmitajā sarunu reizē pievērsīsimies Eduarda Smiļģa dzīvē notikumiem pārbagātajiem 1934. un 1935. gadam. Latvijas teātru pasaulē un tostarp Dailes teātra darbībā būtiskas pārmaiņas ieviesa Kārļa Ulmaņa iniciētais 1934. gada 15. maija valsts apvērsums. Atklātībā parādījās paziņojums par nepieciešamību saskaņā ar notikušajām pārmaiņām valsts dzīvē idejiski pārveidot un pārorganizēt Dailes teātri.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.