Simboli: Senās latviešu zīmes gadsimtiem ilgi kalpojušas kā simboliskas nozīmes nesēji, skaidrojot dabas ciešo saikni ar cilvēku. Piemērojams arī praktisks pielietojums, jo tās izmantotas ikdienas priekšmetos, apģērbā un rituālos. Zīmēs iekodētais vēstījums sakņojas baltu mitoloģijā un ir saistīts ar aizsardzību, labklājību, garīgumu. Vairākas no tām pārstāv baltu un latviešu dievības. Pārvarot laika robežas, zīmju simboliskā nozīme joprojām ir dzīva un tiek izmantota rotaslietās un apģērbā, dizainā un arhitektūrā, rituālos un mākslas darbos, pat tetovēšanas mākslā. Tās kļuvušas par nacionālās identitātes simboliem, kas uztur dzīvas tradīcijas, palīdz saglabāt kultūrvēsturisko bagātību un nodod informāciju nākamajām paaudzēm.
Haikas: Veidojot izstādi, Arvis Ostrovskis zīmju un ideogrāfisko rakstzīmju kopumu izteicis vēstījumā – dzejas formā, kas atpazīstama latviešu un japāņu kultūras telpā. Izceļot ritma, filozofisko kontekstu un skaidrojuma slāņus, kas raksturīgs latviešu zīmēm un ideogrammām, haika tradicionālajās 17 zilbēs veido mirkļa liecības un visskaidrāko atsauci uz cilvēka un dabas harmonisko saikni, pati kļūst par zīmi - līdzsvara punktu starp vizuāli parādīto un verbāli izdziedāto. Tā palīdz izskaidrot būtību.