Balss ekspozīcijā ir pazaudēta vai izkliegta, un visa cikla 24 dziesmu vārdi, kurus sarakstījis dzejnieks Vilhelms Millers, ir palikuši stāvvietu pieturās kopā ar klavieru pavadījumu. Savukārt ceļa spieķis, kurš caurdūra ledu, izstādes telpā kļuvis par monumentu. Memento.
Šī ekspozīcija ir triloģijas noslēgums Reiņa Dzudzilo pēdējām personālizstādēm.
Almā tā sākās, un Almā tā noslēdzas. Pirmā Nekad nebeidzas (2023), otrā One will heart one (TUR_telpa, 2024), trešā Op. 89. Neregulāro formu Jaunā ģeometrija (2024/2025).
Gleznotājs Saša Okuņs, atsaucoties dzejniecei Marinai Cvetajevai, pašā pēdējā jūlija Rīgas Laikā, nedaudz pārfrāzējot, saka «Man sanāca ir reliģisks skatījums uz lietām.» Lai tā arī būtu. Tā sānāca.
Katra no izstādēm bija, ir un būs skatāma ne vienlaicīgi, kaut gan, ja pagātni, tagadni un nākotni savienojam vienā laikā, tad tās ir paralēlas.