Gadu mijā "topiņu" (ne krekliņu, bet izlašu) ražošana ir mediju dienišķā maize – filmas (un ne tikai filmas) tiek grupētas labāko secībā pēc visai netveramiem, subjektīviem kritērijiem. Tieši tāds būs arī šis topiņš, kurā gan konsekventi netiks ielaists neviens Holivudas kino dižpārdoklis. Pat ja man gribētos būt dāsnai un mīlīgai pret kinobiznesa citadeli Holivudu, būtu jāpamokās, meklējot kādu citu kritēriju, izņemot visgarlaicīgāko – peļņas – kritēriju. Vēl viena atruna – kino gads, īpaši attiecībā uz ārzemju filmām, ir visai izplūdis jēdziens, jo ne visi gada labākie darbi ir demonstrēti Latvijā gada laikā. Tradicionāli labākais no amerikāņu kino devuma parādās jaunā gada sākumā, starp Oskara nomināciju izziņošanu (šoreiz – 14. janvāris) un pašu ceremoniju (28. februāris); Oskars joprojām ir ne tikai nozīmīgākā kinobalva, bet arī spēcīgākais mārketinga un publikas piesaistes ierocis filmām, kuras nav pieskaitāmas blokbasteru kategorijai.
Tendence. Bindžings un Netflix
2015. gadā ir nostiprinājusies kvalitatīvo televīzijas seriālu uzvara pār skatītāju prātiem un tā dēvētais bindžinga skatīšanās paradums. (Kas tas tāds? Seriālu skatīšanās paradums, kad nesātīgi patērējat seriāla sērijas citu pēc citas, izmantojot internetu.) Kvalitatīvajiem TV seriāliem gan joprojām nav nekāda sakara ar Latvijas televīzijas kanālu ražotajiem produktiem – tie nav ne "ugunsgrēki", ne "mājas pie ezera". Tie ir seriāli, kuru katras sērijas budžets un filmēšanas apstākļi ir pilnmetrāžas kinofilmas budžeta cienīgi un kuru veidošanā ir nodarbināti augstas klases profesionāļi. Kinorežisori uz TV auditoriju vairs neskatās kā uz mazprasīgu patērētāju masu, bet gan kā uz savu vērtīgāko zelta auditoriju, kuru vieglāk ir sasniegt mazajā ekrānā, nevis kinoteātros ar to desmitiem gadu kopto iztapību ļoti jaunu skatītāju gaumei un izpriecām.
Par nopietnu spēlētāju globālajā tirgū ir kļuvusi amerikāņu kompānija Netflix, kura sen vairs nav tikai virtuālais lielveikals, kas piedāvā kvalitatīvu filmu straumēšanas iespēju, bet arī ražo ārkārtīgi populārus produktus – filmas, taču visvairāk – kvalitatīvus seriālus. Aktualitāte ir seriāls Džesika Džonsa/Jessica Jones (pirmizrāde bija novembrī). Tā centrā – ar īpašām spējām apveltīta jauna sieviete privātdetektīve. Pielūdzēju lokā viņa apvieno gan jauniešus, kuri fano par Marvel komiksiem (tie ir seriāla pamatā), gan amerikāņu kino klasikas (film noir) cienītājus, gan vienkārši aizraujošas skatāmvielas piekritējus. Ja jums tas šķiet nenopietni, lūdzu, Netflix piedāvājums senioriem – seriāls Greisa un Frenkija/Grace and Frankie par divām kundzītēm ap septiņdesmit. Dāmas atklāj, ka viņu uzticīgie dzīvesbiedri jau sen mīl viens otru. Vienu no galvenajām varonēm atveido vitālā Holivudas zvaigzne Džeina Fonda.
Netflix pakalpojumi Latvijā pagaidām nav oficiāli pieejami, taču tas neliedz šiem seriāliem būt intensīvā apritē. Par citiem kvalitatīvajiem seriāliem – globālās apsēstības objektiem (Troņu spēle, Kāršu nams un citi žanra giganti) – neizteikšos. Tie ir populārāki par jebkuru kinofilmu.
Filma. Paolo Sorrentīno Jaunība
Džeina Fonda ir tas vienojošais pavediens, kas sasaista itāļu režisora Paolo Sorrentīno filmu Jaunība/Youth un Netflix seriālu kultūru. (Starp citu, arī Džeinas Fondas varone – aktrise, vārdā Brenda Morela, filmā Jaunība visai ciniski raksturo filmu un TV attiecības.) Abās Jaunības epizodēs, kurās Džeina Fonda parādās, viņa atļaujas neatstāt ne mazāko saudzējošo ilūziju par laika postošo spēku – viņas spēlētā Holivudas zvaigzne Brenda žilbina un šausmina kā plastiskās ķirurģijas uzturētais mūžīgās jaunības brīnums. Decembra sākumā Jaunība tika pie labākās Eiropas filmas goda un Eiropas Kinoakadēmijas balvas, tāpat kā režisors Paolo Sorrentīno un filmas zvaigzne – sers Maikls Keins. Smeldzīgā, brīžam kičīgā Jaunība par pensionētu diriģentu un sirmu kinorežisoru, kuri atpūšas Šveicē, pasaules apritē ir kopš skaļās pirmizrādes Kannu kinofestivālā. Tā ir viena no ievērojamākajām šā gada Eiropas filmām – amizanta, ironiska pieskaršanās mūžīgajai jaunības/vecuma tēmai un veltījums Itālijas kino dižākajam periodam – 50.–60. gadiem – un, protams, ģēnijam Fellīni. Četrdesmit piecus gadus vecais Paolo Sorrentīno mīl citēt Fellīni filmas, kaut pats sen ir izkopis savu unikālo režijas rokrakstu, ko jau ir vērts citēt. Filma joprojām skatāma Splendid Palace Rīgā un citur.
Filma. Toda Heinsa Kerola
Amerikāņu režisora Toda Heinsa laikmeta portretējums Kerola/Carol ir stāsts par divu sieviešu attiecībām 50. gadu Ņujorkā; tā vienlaikus ir gan feministiska patosa piepildīta drāma, gan smalka attiecību studija. Keita Blānšeta pārtikušas mājsaimnieces lomā, kura iemīlas lielveikala pārdevējā, izraugoties cimdus, ir viena no pārliecinošākajām kandidātēm uz labākās aktrises titulu un balvām (Oskars, Zelta globuss utt.). Viņas partnere Rūnija Mara par pārdevējas un Kerolas jūtu objekta lomu jau ir saņēmusi Kannu kinofestivāla labākās aktrises balvu, taču Keitai Blānšetai, kaut viņa šādu balvu bija pelnījusi, vēl ir priekšā suvenīru kolekcionēšanas sesija. Filmu mīl kritiķi – ne velti Kerola ir saņēmusi vairāku ASV kritiķu asociāciju balvas un izvirzīta Zelta globusam piecās kategorijās.
Tods Heinss vienmēr ir bijis smalks laikmeta stilizētājs un režisors, kurš spēj pārliecinoši un skrupulozi analizēt jūtu nianses – šoreiz divu sieviešu attiecības ļoti konservatīvā vidē un laikmetā. Kerola Latvijā gaidāma gada sākumā. Tā arīdzan ir viena no filmām, kas piesaistīja uzmanību gada vidū Kannu festivālā, kurš šogad izrādījies atklājumiem bagāts. Tajā tika pirmizrādīta eksperimentālā ungāru holokausta drāma Saula dēls/Son of Saul, kuru Rīgā kinoteātros diemžēl skatījās maz, taču tieši šis darbs visdrīzāk saņems Oskaru gada labākās ārzemju filmas kategorijā.
Citi līderi
Te nu droši var saukt filmas (un aktierus), kas intensīvi tiek minētas dažādu balvu pretendentu sarakstos, bet līdzīgi Kerolai līdz Latvijai vēl nav tikušas, bet būs. Tas ir Cilvēks, kurš izdzīvoja/The Revenant – skarbs izdzīvošanas vesterns ar Leonardo di Kaprio; par šo lomu viņam beidzot esot jāsaņem Oskars. Filmas režisors – intensīvi strādājošais Alehandro Gonsaless Injarritu – Oskaru saņēma 2015. gada sākumā par filmu Putncilvēks.
Drīz redzēsim drāmu par biznesa sievieti Džoja/Joy (Latvijā – no 1. janvāra) ar Dženiferi Lorensu galvenajā lomā. Šo filmu uzņēmis Deivids O. Rasels (viņam ar Dženiferi Lorensu ir bijušas veiksmīgas, balvu un nomināciju kronētas filmas Optimista stāsts/Silver Linings Playbook, Amerikāņu afēra/American Hustle). Tiek gaidīta arī britu režisora Toma Hūpera filma Dāņu meitene/The Danish Girl, kurā gada sākumā Oskaru saņēmušais Edijs Redmeins (par Stīvena Hokinga lomu filmā Teorija par visu) atveido dāņu mākslinieku transseksuāli (Latvijā – no 5. februāra).
Izbaudiet gada sākumu – to īso laiku, kad amerikāņu kino koncentrējas ne tikai uz naudu, bet arī jēgu!