Viesi no Lietuvas ierodas uz pilnmetrāžas dokumentālās filmas Zoodārzs Delta / Delta Zoo Latvijas pirmizrādi (seanss Mazajā zālē plkst. 15); Lietuvā filma tika pirmizrādīta šāgada 11. janvārī, barikāžu atceres laikā, kas arī Lietuvai ir nozīmīgs neatkarības atjaunošanas kontekstā. Filmas stāsts sākas ar tādu pašu notikumu, kāds Latvijai ir 4. maijs, - 1990. gada 11. martā, gadu pirms Padomju Savienības oficiālās likvidācijas, Lietuva kļuva par pirmo padomju republiku, kas sevi pasludināja par neatkarīgu valsti. Reaģējot uz padomju agresiju, jaunizveidotā Lietuvas armija dibināja pirmo nacionālo militāro vienību, kas darbojās slepeni kā specvienība ar segvārdu Zoodārzs Delta. Komandā apvienojās pārgalvīgi un fiziskajā sagatavotībā izcili puiši, kas, līdzīgi saviem vienaudžiem visā pasaulē, bija saskatījušies asa sižeta cīņas filmas un gribēja kļūt par supervaroņiem.
Filma Zoodārzs Delta atraktīvā datorspēļu stilistikā un 90. gadu videofilmējumos atspoguļo šo satraucošo laiku varoņu atmiņās, un uz Latvijas pirmizrādi ierodas arī viens no filmas varoņiem – vienības vadītājs Pranas Kasteckas ar iesauku Kaulu lauzējs. Uz Rīgu brauc arī filmas režisors Andrius Lekavičius, producente Gabriele Vaičūnaite un Pranas sieva Jolanta Kasteckiene – viņu iepazīšanās stāsts arī ir redzams filmā. Filmas Latvijas puses partneri ir filmu studija Tanka, un producente Marta Bite vadīs jautājumu un atbilžu sesiju pēc filmas noskatīšanās turpat kinozālē. Latvijas ieguldījums filmā Delta Zoo ir arī stilistiski ļoti piemērotā mūzika, ko sacerējis Andris Indāns, un animācijas darbs, kurā piedalījies arī Latvijas mākslinieks Miķelis Mūrnieks.
Filma tiks demonstrēta lietuviešu valodā ar subtitriem latviešu valodā.
Delta Zoo: Trailer from Andrius Lekavicius on Vimeo.
Pārējās trīs dokumentālo filmu pirmizrādes sarindotas kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē no plkst. 16, kad tiks demonstrēta režisores Brigitas Eglītes un operatora Valda Eglīša filma Sestā diena (studija Mistrus Media). Filmas ideja balstīta vēlmē ieraudzīt it kā ikdienišķo, bet reizumis apslēpto un nemainīgo cilvēka dabu, ar sirsnīgu labvēlību fiksējot dažādus notikumus divu gadu garumā Skultes pagasta tirgus laukumā. 56 kilometrus no Rīgas, aiz Zvejniekciema robežas, cieši blakus sadzīvo Skultes Evaņģēliski luteriskā baznīca, Skultes tirgus un Skultes aptieka. Trīs vienuviet.
Darba dienās mazais Skultes centriņš ar dažām mājām, baznīcu, aptieku un tirgus placi ir tukšs un kluss, taču sestdienā tas izmainās. Sabrauc vietējie un tālie, vasarnieki un ārzemnieki, tirgus placis mutuļo. Ticīgie ļaudis steidzas uz baznīcu, ejot garām pļavā ņudzošajam humpalu tirgum, aptiekā veidojas gara rinda, mācītājs mazā namiņā piedāvā kafiju pret ziedojumiem. Pagastā runā, ka tirgus vajadzībām tiekot gatavots jauns placis, tālāk uz Duntes pusi. Tirgošanās tikšot pārcelta. Nav zināms, kas izdzīvos. “Dzīvojot ierasto komforta dzīvi lielpilsētā Rīgā, dažkārt piemirstas, ka Latvija nebeidzas tūlīt aiz Rīgas robežas. Mani kā režisori vienmēr interesējuši ikdienišķi, vienkārši cilvēki mazpilsētās, viņu raksturi, ieradumi, pasaules uzskats, vide, kuru viņi veido un vienkārši dzīvo,” saka režisore Brigita Eglīte.
Filmas scenārija konsultants ir Pauls Bankovskis, materiālu montējusi režisore Brigita Eglīte kopā ar Inesi Kļavu un montāžas konsultantu Dāvi Sīmani, mūzikas autors ir komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors – Artis Dukaļskis, izpildproducente Elīna Gediņa-Ducena.
Lielajā zālē plkst. 18 pirmizrādi piedzīvos režisores Dzintras Gekas un līdzautores Gundegas Repšes dokumentālā filma Ilmārs Blumbergs. Režisore stāsta: “2013.gada vasarā Ilmārs Blumbergs veidoja izstādi Es nemiršu. Viņš lūdza atvest zemi no Tjuhtetas Sibīrijā, kur izsūtījumā bija viņa tēvs Valters Blumbergs. Mēs satikāmies, atdevu atvesto zemi un Blumbergs uzaicināja pirms atvēršanas apskatīt izstādi. Viņa stāstījums un mūsu pārdzīvojums bija tik spilgts un emocionāls, ka lūdzu iespēju filmēt. Tā sākās filmas Ilmārs Blumbergs uzņemšana. Aicināju rakstnieci Gundegu Repši uzrakstīt scenārija pieteikumu, meklējām finansējumu un filmējām. Tikmēr Ilmāra Blumberga veselība pasliktinājās, 2015. gada oktobrī filmējām pēdējo reizi... Ilmārs teicās, ka brauks uz Vāciju, atgriezīsies un turpināsim. Tā nenotika. 2016. gada februārī Ilmārs Blumbergs devās mūžībā. Arī mēs nespējām uzreiz turpināt, montēt, piefilmēt. 2018. gadā sākām filmas montāžu, un tagad Ilmārs dzīvo filmā...”
Filmas Ilmārs Blumbergs operatori ir Aivars Lubānietis un Viktors Gribermans, montāžas režisori Dzintra Geka, Madara Didrihsone, Juta Brauna, Armands Zvirbulis, Sergejs Usanovs, filmā izmantotās mūzikas autori ir Pēteris Vasks, Erki Salmenhaara, Helena Tulve un Platons Buravickis. Filma tiks demonstrēta latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā.
Noslēdzošā pirmizrāde šāgada 4. maija Latvijas filmu maratonā (seanss plkst. 20) ir pilnmetrāžas dokumentālā filma 2018, kas tapusi studijā VFS Films. Filmas pamatā ir Simtgades biroja iniciēts un Nacionālā Kino centra finansiāli atbalstīts multimediju projekts, kura pirmais rezultāts bija 15 dokumentālas īsfilmas LTV ēterā ar nosaukumu 2018. Latvijas hronika – 15 režisori (Linda Olte, Renārs Vimba, Andrejs Verhoustinskis, Pjotrs Karpuhins, Krista Burāne, Adriāna Roze, Matīss Spaile, Pauls Ķesteris, Kaspars Goba, Ivo Briedis, Kristīne Briede, Ivars Zviedris, Sandijs Semjonovs, Inese Kļava, Uģis Olte) kopā ar 15 operatoriem (Valdis Celmiņš, Jānis Šēnbergs, Jānis Indriks, Andrejs Rudzāts, Andrejs Verhoustinskis, Aigars Sērmukšs, Jānis Jurkovskis, Ivars Zviedris, Renārs Vimba, Gatis Grīnbergs, Mārcis Ābele, Māris Maskalāns, Jānis Andrējevs, Mārtiņš Jansons) radīja katrs savu Latvijas cilvēka portretu uz simtgades notikumu fona.
Projekta ietvaros bija paredzēts, ka no 15 komandu safilmētā materiāla taps arī pilnmetrāžas filma “kinoteātra formātā”, un to, apvienojot atsevišķos stāstus citā redzējumā, veidojuši režisors Dainis Kļava un scenārija autors Matīss Gricmanis, iedvesmojoties no konkrēta Latvijas kinoklasikas parauga – Rīgas poētiskā kino hrestomātiskā darba 235 000 000 (1966, režisors Uldis Brauns, scenārija autors Hercs Franks). Jaunās filmas autori uzsver, ka gribējuši pārliecināties, vai poētiskā kino kodi mūsdienās vēl ir izmantojami un nolasāmi.
Arī šo filmu var skatīties starptautiska auditorija, jo teksta filmā nav, tikai Kārļa Auzāna mūzika, tāpēc arī subtitri nav nepieciešami.
Visas 4. maija pirmizrādes saņēmušas valsts finansiālo atbalstu Nacionālā Kino centra vai Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursos.
4. maija Latvijas filmu maratons šogad kinoteātrī Splendid Palace sākas plkst. 10:30, programmā arī dažas Simtgades filmas, citas jaunas filmas un trīs seansi bērniem, plašāk par visu šeit. Ieeja seansos bez maksas.