Nemaz nebūs pārspīlēti teikts, ka šobrīd Latvijā kaķis ir tikpat nozīmīgs simbols kā visi citi nācijai svarīgie, tāpēc Neatkarības deklarācijas gadadienā 4. maija Latvijas filmu maratona uzmanības centrā ir ne tikai brīvība un neatkarība, bet arī kaķi – un izrādās, Latvijas animācijā tie ir bijuši klāt jau kopš pirmsākumiem. Piemēram, leļļu animācijas pamatlicējs Arnolds Burovs (1915–2006), kuram tieši aprīļa beigās aprit 110 gadu jubileja, jau savā otrajā filmā Tīģeris Ņau-Ņau (1967) aicināja piedalīties dzīvu kaķi, savukārt ceturtajā filmā Puķu Ansis (1968) mākslinieks Gunārs Cīlītis viņam izveidoja stilizētu melnu kaķi, kurš tik ļoti atgādina patlaban ārkārtīgi populāro Straumes varoni, ka tradīciju pārmantojamība Latvijas animācijā šķiet acīmredzama. Arī Latvijas zīmētās animācijas ciltsmāte Roze Stiebra (1942– 2024) četrkājainus filmas varoņus izvēlējās jau savā trešajā filmā Pieci kaķi (1971) – tiesa, šis aplikācijas tehnikā veidotais stāsts ar mākslinieka Jura Dimitera zīmētajiem tēliem šķiet brīžiem diezgan vardarbīgs, toties gluži kā no mūsdienu ģeopolitiskās situācijas norakstīts – pieci slinkie un izlaidīgie kaķi savu eksistenci mēģina nodrošināt ar iekarošanu un laupīšanu, tomēr miermīlīgās un strādīgās mājas peles nav uzvaramas.
Latvijas kinovēsturē stabila vieta ir arī daudziem citiem kaķiem, kas kļuvuši par animācijas filmu varoņiem: gan slavenajam glābējrobotam Indriķim XIII, kuru 1984. gadā izgudroja un vēlāk seriāla Fantadroms formātā izvērta režisors un scenārists Ansis Bērziņš kopā ar mākslinieku Aivaru Rušmani, gan epizodiskiem kaķu uzlidojumiem populārajos leļļu seriālos Zvēri un Avārijas brigāde, gan režisora Nila Skapāna plastilīna kaķim, kas dzīvo kopā ar bezbēdīgo Raganu, gan Vladimira Leščova elegantajam kaķa siluetam pilnmēness bezmiega naktī; mūsdienām vistuvākais ir viedais Kaķis no režisora Edmunda Jansona seriāla par draugiem Lupatiņiem – viņš vienmēr pieskata mazos nebēdņus un runā Kaspara Znotiņa balsī. Visi šie un vēl citi Latvijas animācijas kaķi būs sastopami 4. maija Latvijas filmu maratona programmā – daži kinoteātrī Splendid Palace bērnu animācijas seansā plkst. 13, citi portālā Filmas.lv un tātad visā pasaulē.
Arī paša Ginta Zilbaloža radītais kaķis būs redzams uz ekrāna 4. maijā, kad režisors kopā ar producentu Matīsu Kažu saņems valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Latvijas filmu maratona brīvdabas seansam atlasītas Ginta Zilbaloža iepriekšējo gadu filmas, tajā skaitā īsfilma Ūdens/Aqua (2012), kurā ir redzams, kā piedzimst filmas Straume ideja.
Hronikas sektors
Neatkarības deklarācijas 35. gadadienā svarīgs elements ir arī atskats vēsturē, jo tieši iespēja ieraudzīt, kur mēs sākām, vislabāk ļauj novērtēt, cik tālu esam tikuši. Šādu iespēju atgriezties laikā – 1990. gadā – vislabāk nodrošina dokumentālais kino, un jo īpaši kinožurnāli, kas tolaik netika uzņemti ar patētisku nolūku saglabāt kaut ko nākamajām paaudzēm, vienkārši dokumentēja ikdienas norises, bet šobrīd ar laika distanci kļūst par atraktīvu un autentisku laikmeta liecību. Tāpēc portāla Filmas.lv svētku programmā iekļauti septiņi kinožurnāli Latvijas hronika, kas rāda plašu 1990. gada notikumu spektru: gan to, kā Augstākās Padomes vēlēšanās kandidē un uzvar Tautas frontes kandidāti un sarkanbaltsarkanais karogs nomaina LPSR zili viļņoto, gan pirmos muitas posteņus, kas nostiprina robežu starp Latviju un Krieviju, gan pasaules notikumu atbalsis Latvijā ar nesen sagrautā Berlīnes mūra fragmenta izstādīšanu publiskai apskatei un pasaules latviešu kinematogrāfistu pirmo pulcēšanos vēsturiskajā dzimtenē.
Kinožurnālu izlasē iekļauti arī daudzkārt demonstrētie kadri no jaunievēlētās Augstākās Padomes pirmās sesijas, kurā deputāti 1990. gada 4. maijā saspringti balsoja par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu un aiz Saeimas nama logiem tauta aizturētu elpu gaidīja rezultātus un pēc tam ar gavilēm un prieka asarām sveica balsotājus. Portāla Filmas.lv programma atgādinās, ka šiem simboliskajiem kadriem ir konkrēta "adrese" un autori – režisores Birutas Veldres kinožurnāls Latvijas hronika 20/1990, operatori Andris Seleckis, kurš iemūžināja balsojumu Augstākās Padomes sēžu zālē, un Agris Dzelme, kurš filmēja dedzīgos patriotus ārpusē.
Programmas vēsturisko sadaļu portālā Filmas.lv papildinās arī režisora Andreja Apsīša dokumentālā īsfilma ar visai amizantu rašanās stāstu – izrādās, Neatkarības deklarācijas pieņemšana bijusi paredzēta 1990. gada 3. maijā, uz šo datumu Rīgas kinostudijas hronikas sektors speciāli ieplānojis filmēšanas grupu un tehniku, kas iemūžinās Latvijai vēsturisko dienu. Filmēšana arī notika pēc iecerētā plāna, bet vakarā izrādījās, ka debates pārāk ievilkušās un balsojums tiek pārcelts uz 4. maiju… tāpēc filmas nosaukums ir Diena pirms neatkarības.
Tilti un paralēles
Gan portālā Filmas.lv, gan kinoteātrī Splendid Palace svētku programmā nozīmīgu vietu ieņem dokumentālā kino klasiķis Juris Podnieks (1950–1992), kuram šogad decembrī svinama jubileja, tāpēc vairākas kinoinstitūcijas apvienojušās, pasludinot šo par Jura Podnieka gadu. Plašāk par visiem šī gada notikumiem, kurus kopīgā programmā satur LKA Rīgas Kino muzejs, varēs uzzināt kinoteātra Splendid Palace Mazās zāles seansā plkst. 16.30, kurā ar speciāliem ievadvārdiem tiks demonstrēta Jura Podnieka slavenākās filmas Vai viegli būt jaunam? (1986) restaurētā kopija. Stāstu par jauniešu domām un raizēm XX gadsimta nogalē būs interesanti salīdzināt ar jaunu cilvēku dzīvi šodien, ko Mazās zāles seansā plkst. 14 rādīs režisora Armanda Zača debijas spēlfilma Mūžīgi jauni (2025), – tā vien šķiet, ka šodienas paaudze atšķirībā no 80. gadu jauniešiem absolūti nesteidzas pieaugt.
Tiltu no vēstures uz šodienu met vēl vairāki šāgada Latvijas filmu maratonā iekļautie kinodarbi, piemēram, režisores Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons, kas 4. maijā svinēs pirmizrādi un stāsta par to, kā populārais aktieris brauc meklēt savu piedzimšanas vietu – tālu Krievijā, Magadanas apkaimē, kur izsūtījumā bija nometināti viņa tēvs un māte. Par Latvijai liktenīgajiem XX gadsimta 40. gadiem stāsta režisora Aigara Graubas spēlfilma Baiga vasara (2000), kam šogad tiks svinēta 25 gadu jubileja kā nozīmīgai parādībai Latvijas kinovēsturē – šī ir pirmā no vēlāk tik populārajām vēsturiskajām melodrāmām, kas Latvijas skatītājiem kļuva par iecienītāko žanru atjaunotās neatkarības laikmetā.
Režisores Dzintras Gekas jaunā dokumentālā filma Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons stāsta par to, kā aktieris brauc meklēt savu piedzimšanas vietu – tālu Krievijā, Magadanas apkaimē, kur izsūtījumā bija nometināti viņa tēvs un māte. Publicitātes foto
Kontekstā ar filmu Baiga vasara ieplānots arī īpašs pasākums kinoteātra telpās – plkst. 18 tiks atklāta draugu un laikabiedru grupas organizēta un atbalstīta izstāde KinoMāksla. Milbrets+Matīss, kas stāsta par Latvijas kinovēsturē unikālu tandēmu, daudzu populāru vēsturisku filmu (arī Baigas vasaras) māksliniekiem Mārtiņu Milbretu (1965–2019) un Neilu Matīsu (1969–2014).
Kinoteātra Splendid Palace programmā 4. maijā paredzēti arī atsevišķu spilgtu filmu seansi, kas katrs savā veidā aizkustinās un saviļņos skatītāju, piemēram, trimdas latviešu un pat nelatviešu kopīgā dedzība, Toronto deju kopas Daugaviņa rindās no sirds cenšoties izaugt līdz profesionāli atzīstamai dalībai Dziesmu un deju svētkos Latvijā; to redzēsim režisora Paula Dombrovska dokumentālajā filmā Vairāk kā deja, kas turklāt vēl ļoti iespaidīgi rāda koncertu norises, ļaujot arī skatītājiem atgriezties pavisam īstās svētku sajūtās. Savukārt studijā VFS Films veidotā Elizabetes Gricmanes un Ramunes Rakauskaites dokumentālā filma Mākslas darbi rodas mokās ļoti dzīvi un tuvu atklāj komponista Jura Kulakova personību, izmantojot arī neparastus inscenējuma motīvus. Nu un visbeidzot, pavisam tuvu tradicionālajam šausmeņu laikam, seansā plkst. 21 spilgtu iespaidu uz skatītāju noteikti atstās režisora Mārča Lāča melnā vampīrkomēdija Mūžības skartie – vai nu sabiedēs ar iespaidīgajiem vampīru kostīmiem un grimu, vai arī sajūsminās un izsmīdinās ar Andra Keiša brīnišķīgo aktierspēli galvenajā lomā.
Vārdu sakot – ar to ir labs tas 4. maija Latvijas filmu maratons, ka tik plaša programma ļauj piemeklēt dažādus labumus jebkura kinoskatītāja gaumei. Tiksimies svētkos!