Belmondo iemantoja slavu līdz ar franču jaunā viļņa kino uzplaukumu un tādām filmām kā Žana Lika Godāra "Līdz pēdējam elpas vilcienam" ("À bout de souffle"). Viņš filmējies kopumā vairāk nekā 80 filmās, tostarp komēdijās un trilleros, un saņēmis vairākus prestižus kino apbalvojumus.
Belmondo dzimis 1933.gada 9.aprīlī turīgā parīziešu ģimenē un uzaudzis mākslinieku vidū. Viņa tēvs bija pazīstams tēlnieks.
Mācības skolā Belmondo nepadevās, bet padevās boksēšanās. Savu aktiera karjeru viņš sāka teātrī, bet vēlāk pievērsās kino, kļūstot par vienu no slavenākajiem 20.gadsimta Eiropas kino aktieriem.
Francijā Belmondo bieži tika dēvēts par "Lielisko", atsaucoties uz satīrisko filmu "Le Magnifique".
"Viņš vienmēr būs Lieliskais. Mēs visi atpazīstam sevi viņā," uzzinot par Belmondo nāvi, tviterī pavēstīja Francijas prezidents Emanuels Makrons, nodēvējot mūžībā aizgājušo aktieri par nacionālo dārgumu.
Bijušais Francijas prezidents Fransuā Olands norādīja, ka visi būtu gribējuši būt draugos ar Belmondo, bet bijušais Francijas premjerministrs Manuels Valss raksturoja viņu kā lielisku, talantīgu un ļoti francisku.
Cieņu mūžībā aizgājušajam aktierim sociālajos medijos pauduši arī citi politiķi, Franču Ārzemnieku leģions un kino fani visā pasaulē.