"Žans Liks Godārs mierīgi mira mājās mīļoto lokā," teikts vairāku franču mediju publicētajā paziņojumā, ko parakstījusi viņa dzīvesbiedre un producenti.
Paziņojumā teikts, ka Godārs tiks kremēts un ka nekāda oficiāla bēru ceremonija nav paredzēta.
Laikraksts Liberation, kas pirmais ziņoja par Godāra nāvi, atsaucoties uz kādu ģimenei tuvu personu, vēsta, ka režisors no dzīves aizgājis asistētas pašnāvības ceļā, kas saskaņā ar Šveices likumiem ir legāla. Avots piebildis, ka "tāds bija viņa lēmums, un viņam bija svarīgi, ka ļaudis to zina".
Režisora tuvinieki, ar kuriem sazinājusies aģentūra Reuters, paziņojuši, ka šajā jautājumā nekādus turpmākus komentārus nesniegs.
Godārs, kurš dzimis turīgā franču/šveiciešu ģimenē 1930.gada 3.decembrī Parīzē, gadiem ilgi bija viens no provokatīvākajiem režisoriem Eiropā un visā pasaulē. Vislielāko devumu kinorežijā Godārs deva 20. gadsimta 60. gados, bet viņš aktīvi darbojās arī 21. gadsimtā.
Godāra filmas atnesa slavu franču aktierim Žanam Polam Belmondo un viņa pretrunīgi vērtētā filma Je vous salue, Marie! (Esi sveicināta, Marija) nonāca mediju uzmanības centrā pēc tam, kad to 1985. gadā nosodīja pāvests Jānis Pāvils II.
Starp pazīstamākajiem Godāra darbiem ir filmas À bout de souffle (Līdz pēdējam elpas vilcienam), Le Mépris (Nicinājums), Le petit soldat (Mazais kareivis), Vivre sa vie (Dzīvo savu dzīvi), Bande à part (Autsaideru banda) un Pierrot le fou (Trakais Pjero).
Tomēr ne visi bija sajūsmā par Godāra veikumu, un starp viņa asākajiem kritiķiem bija arī ne mazāk slavenais Eiropas kino celmlauzis Ingmars Bergmans.
"Nekad neesmu kaut ko guvis no [Godāra] filmām. Tās šķitušas konstruētas, samāksloti intelektuālas un pilnīgi nedzīvas. Kinematogrāfiski neinteresantas un bezgalīgi garlaicīgas," kādā intervijā savulaik izteicies viens no izcilākajiem pasaules kinorežisoriem.