Dokumentālā filma Uz neredzīti, Brasa! pēta mūsdienu cietuma vidi īsi pirms Brasas cietuma slēgšanas, visi filmā redzamie darbinieki un ieslodzītie filmēti cietuma darbības pēdējos mēnešos. Gaidāmās pārmaiņas ne vien bija interesants brīdis filmēšanai, tās padarīja filmas tapšanu vispār iespējamu – līdz šim stingri noslēgtajā iestādē Ivars Zviedris varēja salīdzinoši brīvi pārvietoties un filmēt. Režisors ar interesi pievēršas ne tikai cilvēkiem, bet pašai ēkai – liekas, ka 1905. gadā celtās iestādes šaurie gaiteņi, smagās durvis, aprakstītās sienas, itin viss ir piesūcies ar to, ko šobrīd jau var saukt par vēsturi.
"Filma Uz neredzīti, Brasa! ir mans divu mēnešu piedzīvojumu kopums Brasas cietumā pirms tā slēgšanas. Tā bija savdabīga ekskursija, kuras laikā pati cietuma dzīve apstājās," stāsta Ivars Zviedris. Filmas uzņemšanas laikā dokumentālists tikās un sarunājās ar ieslodzītajiem, lai gan sākums pavisam svešajā, specifiskā vidē nemaz nebija vienkāršs. Tomēr laika gaitā ar dažiem cietumniekiem režisoram izveidojās draudzīgas attiecības, un filmas galvenais varonis Andris atklāti stāsta par nerakstītajiem likumiem, kas joprojām valda Latvijas cietumos.
Filmā var iepazīt arī citus ieslodzītos, viņu dzīvesstāstus un sadzīvi, uzzināt dzīves plānus pēc atbrīvošanas. Vienu no filmas galvenajām līnijām veido veco cietuma paražu satikšanās ar jaunajām eiropeiskajām tradīcijām. Kaut kam ir jāmainās – ieslodzītie tiks pārvesti uz uzturēšanās prasībām atbilstošām vietām, hodku, zeku un šmonu pasaulē tagad ienāks jauni vārdi – integrācija, adaptācija, modernizācija (jāpiebilst, ka filmā, protams, skan nenormatīvā leksika, tāpēc ieteicamais vecuma ierobežojums skatītājiem ir 12+).
Filmas pirmizrāde notiks 25. februārī kinoteātrī Splendid Palace, kur to varēs redzēt arī pēc tam atsevišķos seansos, tuvākais no tiem – jau 27. februārī plkst. 15.
Filmu Uz neredzīti, Brasa! veidojuši režisors Ivars Zviedris, operators Haralds Ozols, montāžas režisore Inese Kļava, skaņu režisors Ģirts Bišs, scenārija līdzautors Jānis Joņevs.
Nacionālajā kino balvā Lielais Kristaps filma nominēta kategorijā Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, Ivars Zviedris nominēts kā labākais dokumentālās filmas režisors un Haralds Ozols – kā labākais dokumentālās filmas operators.
Filmas uzņemšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs, tā tapusi, sadarbojoties studijām Ego Media un Dokumentālists.