Vairāk nekā simt filmu no vietējā, Eiropas un pasaules kinematogrāfa – jau devīto reizi notiks Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF), kas ļaus skatītājiem iegrimt kino mozaīkā. "Savā ziņā mēs nodarbojamies ar gida pakalpojumiem, kas palīdz skatītājiem orientēties plašajā kino klāstā, piedāvājot pašu aktuālāko kino un rūpīgi veidotu retrospekciju," sarunā ar KDi uzsver Rīgas Starptautiskā kinofestivāla radošā direktore Sonora Broka. Riga IFF notiks no 13. līdz 23. oktobrim kinoteātros Splendid Palace, Kino Citadele un KSuns, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Žaņa Lipkes memoriālā, Francijas institūtā Latvijā un tiešsaistē.
Pazolīni vārsma
"Tāpat kā visai pasaulei, arī mums par galveno aktualitāti ir kļuvusi Ukraina," akcentē Sonora Broka. Kopā ar Kijivas kritiķu nedēļas organizatoriem Riga IFF ir izveidojis programmu Focus on Ukraine, kurā iekļautās filmas ne tikai parāda kara atstātās traumas cilvēka psihē (piemēram, Maksima Nakonečnija kinodarbs Tauriņa redze), bet arī atspoguļo citas, ar karu nesaistītas tēmas. Viena no tādām ir Oļega Sencova filma Degunradzis par deviņdesmito gadu bandītu cīņām, kurās izdzīvo tikai stiprākie, kā arī Oleksija Radinska filma Bezgalība saskaņā ar Florianu par Florianu Jurjevu, kurš ir modernisma arhitektūras pieminekļa – Zinātniski tehnisko ekspertīžu institūta jeb Lidojošā šķīvīša – autors, kura darbu apdraud iepirkšanās centra Ocean Plaza investoru ambīcijas. "Tajā ir nolasāmas atsauces uz Kijivas politisko kultūru ar tās korupciju un bagātu cilvēku ietekmi uz visiem notiekošajiem procesiem," piebilst Sonora Broka.
Sadarbībā ar Kijivas kritiķu nedēļas organizatoriem tiks piedāvātas divas diskusijas: Kā dekolonizēt medijus. Kritiska kultūras žurnālistika Austrumeiropā un Rietumnieciskošana un Austrumeiropas kino.
Par mūsdienās aktuālo runā arī šī gada Riga IFF programmas In kino veritas galvenais varonis itāļu režisors, literāts un domātājs Pjērs Paolo Pazolīni (1922– 1975), kura vārsma Dienišķais labā un ļaunā juceklis ir izvēlēta par šī gada festivāla vadmotīvu. "Šī vārsma raksturo to psiholoģisko klimatu, kādā mēs visi atrodamies, jo mums blakus risinās karadarbība, bet tajā pašā laikā mums ir jāturpina darīt savas pavisam ikdienišķās lietas un reizēm jāpriecājas, lai nezaudētu spēju funkcionēt," uzskata Riga IFF radošā direktore.
Viens no Pazolīni retrospekcijas centrālajiem notikumiem būs filmas Salo jeb 120 Sodomas dienas seanss kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē. Tas ir sarežģīts kinematogrāfiskais materiāls, kas pieskaras jautājumam, ko vara izdara ar cilvēku – piešķir viņam absolūtu nesodāmības un pārākuma izjūtu –, un sasaucas ar notiekošo mūsdienās, saka Sonora Broka. Uz Rīgu atbrauks arī pazīstamais itāļu kino pētnieks Roberto Kjēzi, kurš vada Pjēra Paolo Pazolīni vārdā nosaukto institūtu Boloņā. Viņš piedalīsies Pazolīni romāna Ielas zēni latviešu tulkojuma atvēršanas svētkos un teiks ievadvārdus filmu Teorēma un Mēdeja seansos. Mēdeju atveido operas leģenda Marija Kallasa, kura šajā darbā nedzied.
Smeldzīgi komiski
Sonora Broka norāda, ka Riga IFF ir svarīgi reaģēt uz pasaulē notiekošo: "Festivāls ir platforma, kas piedāvā izdevību runāt par tēmām, kuras ikdienas ziņu jūklī bieži vien paslīd garām – politiskām, sociālām, ekoloģiskām un citām – un citādi līdz mums vispār nenonāktu." Viens no tādiem piemēriem ir paragvajiešu režisores Pasas Ensinas darbs Eami par Dienvidamerikas cilti, kas izzūd mežu izciršanas dēļ, jo tieši mežs ir bijis šo cilvēku pasaule un iespēja saglabāt savu tajā sakņoto kultūru nākamajām paaudzēm. Savukārt par Ziemeļamerikas pirmiedzīvotājiem vēsta rokenrola karaļa Elvisa Preslija mazmeitas Railijas Keo kopā ar Džīnu Gamelu veidotā filma Kara ponijs par divu jaunu lakotiešu vīriešu dzīvi Painridžas rezervātā. Tā ir destruktīva vide ar atkarībām, vardarbību un noziedzību, kurā izgaismojas attiecības starp bērniem un pieaugušajiem. "Interesanti, ka izteiktu krīžu gadījumā par bērniem rūpējas ne tikai vecāki, bet arī citi – tas ir kaut kas tāds, kas pie mums ir izgaisis, proti, kolektīvā atbildība par jaunākajiem," atklāj Riga IFF radošā direktore un vērš uzmanību uz to, ka, par spīti tēmas dramatismam, tā ir viegla un gaiša filma, pat smeldzīgi komiska.
Šī piebilde atsauc atmiņā mūsu pagājušajā gadā notikušo sarunu par to, ka Riga IFF rīkotāji savā programmā ir saskaitījuši tikai dažas filmas, kas varētu pretendēt uz komēdijas statusu. "Šogad komēdiju ir vairāk nekā iepriekš, tas man pašai ir pārsteigums," atzīst Sonora Broka. Festivālā būs skatāma franču režisora Kventina Dipjē filma Neticami, bet patiesi, kurā autors apstiprina savu absurdista slavu, norvēģu režisora Hallvara Vitzē Visi ienīst Juhanu par spēkavīru, kura vecāki ir bijuši spridzinātāji Otrā pasaules kara laikā un kurš – izaudzis viņu aizrautības ietekmē – turpina vecāku iesākto. "Šajā kontekstā var pieminēt arī programmas Nordic Highlights atklāšanas filmu, vēl viena norvēģu režisora Kristofera Borgli darbu Pati sev piegriezusies, par laikmetīgās mākslas vidi, kurā katrs cīnās par savām popularitātes minūtēm un cenšas to pa nākt ar jebkuriem līdzekļiem, kad dzīve un performance vairs nav nošķiramas," stāsta Sonora Broka.
Ziemeļvalstu kino programmā tiek izcelta arī grenlandiešu režisores Ivalo Frankas filma Pēdējais cilvēks, jo grenlandiešu kino ir reta parādība mūsu platuma grādos. Tas ir stāsts par nepiekāpīgi mainīgo ainavu ar kūstošajiem ledājiem un cilvēkiem, kuri domā: palikt vai braukt projām, lai dzīvotu citu dzīvi.
Baltiešu pavasaris
Festivāls 13. oktobrī tiks atklāts ar ASV dzīvojošās latviešu režisores Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filmu Mans laulību projekts ar viņas pašas piedalīšanos seansā, kas ir ilgi gaidīts notikums Latvijā. Šo darbu Riga IFF ir iekļāvis pilnmetrāžas filmu konkursā, kurā būs pārstāvēta arī citas paaudzes latviešu režisora filma. Tā būs Matīsa Kažas drāma Neona pavasaris. "Iespējams, šī ir visdzīvākā mūsdienu Latvijas jaunatnes fiksācija uz ekrāna," norāda Riga IFF radošā direktore. Pie vietējo autoru darbiem var pieskaitīt arī filmu Bengāļu variācija par jaunas dzejnieces bērnības mīlestības meklējumiem Kalkutā – filmas autors ir franču komponists, mūziķis un režisors Siegfried, kurš jau ilgus gadus dzīvo Latvijā.
Runājot par šo pilnmetrāžas filmu konkursu kopumā, Sonora Broka uzsver, ka vairākām tajā iekļautajām filmām tieši Rīgā tiks svinēta pasaules un starptautiskā pirmizrāde. Savu pasaules pirmizrādi piedzīvos divu poļu mākslinieku Katažinas Mahalekas un Lukaša Mahovska Diena un nakts par vairākām sieviešu paaudzēm, kas dzīvo saskaņā ar dabu, senlaiku rituāliem un maģijas klātbūtni Austrumpolijas mežos. Starptautisko pirmizrādi pieredzēs zviedru režisora Monsa Nīmana veltījums Sēdermalmas rajonam Stokholmā Šejienieši. "Filmas centrā ir viena saruna, kas kā stafetes kociņš tiek nodota no viena pāra otram," saka Sonora Broka un piemetina, ka zviedru režisors, kurš ir dziedātājas Sāras Lāšones videoklipu autors, ir radījis šo darbu sadarbībā ar Skandināvijas hiphopa pasaules pārstāvjiem.
Latvijas režisoru vai sadarbībā ar Latviju tapušus darbus varēs sameklēt ne tikai pilnmetrāžas filmu konkursā, bet arī citās programmās. Sadaļā Home Made pasaules pirmizrādi svinēs aktiera un fotogrāfa Toma Harjo debijas spēlfilma Sēklis, kas filmēta Pāvilostā kopā ar viņa kursabiedriem, Jaunā Rīgas teātra jaunajiem aktieriem, savukārt nacionālo pirmizrādi piedzīvos režisores Lienes Oltes Māsas un tekstgrupas Orbīta audiovizuālā performance Motopoiesis. No sadarbības projektiem var pieminēt somu režisores Hannas Bergholmas filmu Izšķilšanās par cilvēku pārņemtību ar sociālajiem tīkliem, lietuviešu režisora Kristijona Vildžūna Dziesmas lapsai par jaunu mūziķi, kurš cenšas pārdzīvot tuva cilvēka zaudējumu (viņa sievas lomā – Agnese Budovska), un amerikāņu režisora Kristofera Hatona šausmu filmu Kraukļa grava, kas pilnībā uzfilmēta kinopilsētiņā Cinevilla, – par rakstnieka Edgara Alana Po jaunības gadiem, kad viņš sāk savu militāro karjeru un saskaras ar notikumiem, kas varēja ietekmēt viņa pievēršanos šausmu literatūras rakstīšanai.
Konkursā Kid’s Reel notiks igauņu režisora Jāka Kilmi spēlfilmas Snaudošais zvērs pirmizrāde, uz kuru ieradīsies autors kopā ar saviem bērniem un suni. "Ronja Kilmi būs pirmais suns, kam Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā būs piešķirta sava akreditācijas karte," smejas Sonora Broka.
Patskaņi laupa elpu
Riga IFF radošā direktore stāsta, ka Baltijas kino veidotājiem ir svarīgi domāt par sadarbību ne tikai filmu veidošanā, bet arī izrādīšanā, lai padarītu kinodarbu ceļošanas lauku plašāku par katras atsevišķas valsts teritoriju. "Tas ir virziens, kurā skatīties, – nevis patērēt Krievijas seriālus un filmas un dzīvot šajā kultūrtelpā, kā tas darīts iepriekš, bet domāt par saviem tuvākajiem kaimiņiem," piebilst Sonora Broka. Ja mums būtu iespēja kaimiņvalstu filmas un seriālus skatīties biežāk ne tikai kino, bet arī televīzijā, mēs pierastu to darīt, iepazītu aktierus un gaidītu nākamos darbus ar viņu piedalīšanos, jo šajās filmās un seriālos aplūkotā problemātika un vide mums ir ļoti pazīstama. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir bijis igauņu seriāls Banka par 90. gadu sākumu Igaunijā, kas tik tikko atbrīvojusies no Padomju Savienības valgiem. "Šī gada Rīgas Starptautiskā kinofestivāla industrijas sadaļā notiks Riga IFF Showcase – topošo Baltijas valstu filmu un seriālu projektu prezentācijas, kas, cerams, nesīs augļus nākotnē," atklāj Sonora Broka.
Sadarbībā ar Gētes institūtu Latvijā ir tapusi programma Zeitgeist Deutschland, kurā iekļautās filmas apliecina aktuālā Vācijas kino daudzveidību – sākot ar Mati Gešoneka filmu Konference par 1942. gada 20. janvārī pie Vanzē ezera notikušo konferenci, kurā sarunas par ebreju iznīcināšanas mehānismu mijas ar neformālām cigarešu un kūku pauzēm, un beidzot ar Nikoletas Krebicas filmu Aeiou jeb Īsa pamācība mīlestības alfabētā par izbijušas ekrāna dīvas, tagad runas pedagoģes, attiecībām ar jaunu puisi, kas sapņo kļūt par aktieri. Viņa sāk ar patskaņiem, atgādinot, ka "patskaņi laupa elpu".
Pieejams ikvienam
"Veidojot festivālu, mēs domājam gan par izaicinošām, gan arī par mazāk izaicinošām filmām. Tas šogad ir visai sarežģīts uzdevums, jo lielās kinostudijas gan ASV, gan Eiropā joprojām ļoti rezervēti izturas pret savu filmu izlaišanu uz lielajiem ekrāniem, jo kino tirgus pēc kovida pandēmijas vēl tikai atkopjas," stāsta Sonora Broka. Viņa atklāj, ka festivāla biļešu pārdošanas rādītāji un citu festivālu pieredze liecina, ka cilvēki ir noilgojušies pēc iespējas skatīties kino tieši klātienē.
Kā ierasts, izcilu filmu izlasi piedāvās programma Festival Selection. Viens no tās galvenajiem darbiem būs beļģu režisora Lūkasa Donta filma Tuvu par divu zēnu ciešo draudzību, kurā viņi saprot viens otru no pusvārda, bet šī draudzība skolas mācību laikā piedzīvo smagus pārbaudījumus, saskaroties ar citu bērnu nežēlību, kas bieži vien ir nejauša vai netīša. "Tuvu ir filma par saules apspīdētu bērnības pasauli, kas pamazām aiziet bojā. Tas ir viens no nozīmīgākajiem šī gada Eiropas kinodarbiem, par kuru mēs vēl dzirdēsim," apgalvo Sonora Broka.
Šajā programmā būs skatāma austriešu režisora Ulriha Zeidla filma Rimini par Eiropas nenovēršamo novecošanu autoram raksturīgajā nesaudzīgajā manierē: Mihaels Tomass atveido Ričiju Bravo – izbijušu popzvaigni, kas izpilda savus vecos hitus un sniedz seksa pakalpojumus senioru auditorijai. Festivālā atgriezīsies kanādiešu režisors Denī Kotē, kura daiļrades līkloči ir pastāvīgā Riga IFF uzmanības lokā. Šajā reizē tiks demonstrēta viņa filma Tāda vasara par seksa atkarības retrītu, kurā režisors ir mazinājis formas un stila radikalizācijas pakāpi un kļuvis pieejamāks plašākai auditorijai. Savu atgriešanos festivālā piedzīvos arī islandiešu režisors Hlinurs Palmasons, kuru skatītāji ir iepazinuši ar darbu Balta, balta diena, bet tagad būs iespēja noskatīties viņa jaunāko filmu Dievzeme par jaunu dāņu mācītāju Lūkasu, kurš XIX gadsimta nogalē dodas uz Islandi, lai "uzvestu vietējos iedzīvotājus uz pareizā ceļa" un iemūžinātu viņus fotoplatēs, kas kopā ar ticīgo, raksturā granītcieto Ragnaru kļūst par viņa pavadoņiem šajā ceļojumā.
Pēdējos gados Riga IFF daudz domā par to, kā kļūt par uzticamu pavadoni visiem saviem skatītājiem, un rūpējas, lai filmas būtu pieejamas arī cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, režisores Lindas Oltes pilnmetrāžas spēlfilmas Māsas pirmizrāde būs ar audiodiskripciju austiņās – tas nozīmē, ka cilvēkiem ar redzes traucējumiem būs iespēja noklausīties to, kas notiek uz ekrāna. Līdzās audiodiskripcijai un iekļaujošajiem titriem festivāla rīkotāji ir domājuši arī par kinozāļu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. "Tāpat kā iepriekšējos divus gadus mēs turpinām veidot Riga IFF kā hibrīdfestivālu (dažas filmas būs pieejamas tiešsaistē – I. A.) ne tikai tāpēc, ka varētu būt kaut kādi potenciāli ierobežojumi kovida izplatības dēļ, bet arī tādēļ, lai tas būtu pieejams ikvienam," uzsver Sonora Broka.
Informācija: rigaiff.lv