Filma Ko zina Klusā Gerda jau ir paspējusi saņemt deviņas nacionālās kinobalvas Lielais Kristaps nominācijas – tajā skaitā par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu, labāko spēlfilmas režiju, labāko operatora darbu spēlfilmā, labāko mākslinieka darbu un labāko aktierdarbu otrā plāna lomā. Uzreiz pēc Rīgas Starptautiskā kinofestivāla Jevgeņija Paškēviča darbs tiks izrādīts kinoteātros jau plašākā mērogā. Pirms gaidāmā notikuma satikāmies ar trim balvas pretendentiem – mākslinieku Jurģi Krāsonu, operatoru Andreju Rudzātu un aktrisi Inesi Pudžu.
Dzīvojam kā taksometrā
"Ja Žeņa jūs izvēlas, viņš jums uzticas un uztver kā komandu, ar kuru atrodas vienā ierakumu pusē cīņā par ideju realizāciju kadrā," uzskata filmas Ko zina Klusā Gerda mākslinieks Jurģis Krāsons, kurš pirmo reizi ar Jevgeņiju Paškēviču ir sadarbojies 1999. gadā, kad uzņemti režisora iepriekšējās spēlfilmas Golfa straume zem ledus kalna (2012) pirmie kadri ar krievu aktiera Alekseja Serebrjakova piedalīšanos, kas pašā kinodarbā ir redzami pēdējie. "Vēl kursēja vecie tramvaji, un paši vēl nemaz nezinājām, kā jātaisa kino," atminas Jurģis Krāsons, kurš tik tikko bija sācis karjeru. Pa šiem gadiem viņš ir kļuvis par visaktīvāk strādājošo spēlfilmu mākslinieku Latvijā.
Pirms katra Jevgeņija Paškēviča kinodarba ir nopietns sagatavošanās un skaidrošanas darbs. "Jaunā paaudze domā, ka visiem viss ir skaidrs, bet īstenībā nevienam nekas nav skaidrs, jo arī "labrīt!" var pateikt tūkstoš veidos. Kuru no tiem mēs filmēsim?" salīdzina Jurģis Krāsons, kurš ik pa laikam arī pats iejūtas režisora ādā, kad veido savas animācijas īsfilmas.
Sākotnēji šajā kinodarbā ir bijis vairāk sapņainības, no kuras pamosties ir licis pieejamo līdzekļu daudzums, ar ko jārēķinās mūsdienu kino situācijā. Mākslinieks uzskata, ka Latvijā vajadzētu uzņemt mazāk filmu, bet ar lielāku budžetu. "Kā esmu pamanījis, kopš manas dzimšanas 1970. gadā nekas nav kļuvis lētāks. Mēs dzīvojam kā taksometrā, kurā cena par vienu kilometru tikai pieaug un naudas vērtība degradējas," uzsver Jurģis Krāsons.
Jevgeņija Paškēviča filmai viņš kopā ar savu komandu ir iekārtojis muižu kā pansiju pagājušā gadsimta 30. gadu noskaņā un palīdzējis uzfilmēt šķietami neuzfilmējamas epizodes, piemēram, ar staigāšanu pa ūdens virsmu, kas tiek uzņemta no dzīlēm ar zemūdens kamerām. "Jau kopš savas darbības pirmsākumiem esam vienojušies, ka mūsu uzdevums ir palīdzēt režisoram sasniegt maksimāli daudz, jo pretējā gadījumā – kāda jēga? Iet uz darbu, atsēdēt uz laukuma un paēst pusdienas? Ko tad tu šajā pasaulē dari? Vienkārši eksistē?" par mākslas departamenta darbību retoriski vaicā Jurģis Krāsons.
Mākslinieka pēdējo gadu darbi svārstās no melnbaltas padomjlaika pasakas līdz pat vesternam, kas pieprasa dažāda veida zināšanas. "Tas ir izglītības un sadarbības jautājums, kad noteiktu nosacījumu rāmī jūs kopā ar režisoru un operatoru varat daudz ko izdomāt un arī ļauties negaidītiem pavērsieniem," norāda Jurģis Krāsons un atklāj, ka līdz pat Jevgeņija Paškēviča spēlfilmas uzņemšanas sākumam neviens nav zinājis, kas ir Klusā Gerda. Tas ir bijis kāds mistisks tēls, kas paredz laiku, bet nekur neparādās līdz brīdim, kad bijusi jāfilmē epizode ar putniem. "Mans asistents zvana un prasa: dzērvi nevajag? Rauj tik šurp! Galu galā viņa kļuva par mūsu Kluso Gerdu. Tieši šādos brīžos ir sajūta, ka tur, augšā, kāds piestrādā, lai viss izdotos," domā mākslinieks un piebilst, ka līdzīgi negaidītā veidā ir uzradies arī kamielis režisores Lailas Pakalniņas spēlfilmā Picas (2012).
Patlaban Jurģis Krāsons strādā pie savas jaunākās animācijas īsfilmas Trubā pabeigšanas, pieslīpējot pēdējos sīkumus. "Šobrīd mēs skaldām matus, bet tas ir labi, ka ir laiks tos paskaldīt," smejas Jurģis Krāsons, kura animācijas īsfilmas, tāpat kā filmas Ko zina Klusā Gerda, pirmizrāde notiks Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā. Tas būs stāsts par vecu santehniķi, kurš savulaik ir radījis sistēmu, kas sevī uzsūc rūgtumu, bailes, populismu un atkritumus, kurus augstāk esošā sabiedrība ir aizskalojusi. Meklējot izeju, rodas haoss un atmostas izmirušas profesijas. "Tas ir veltījums roku darbam," atklāj mākslinieks.
Biljards uz stikla
"Domāju, ka jebkurš operators gribētu strādāt ar Žeņu. Viņš ir viens no tiem režisoriem, kam attēls ir ne tik daudz funkcionāls atrādītājs, cik pati filma," sarunā ar KDi stāsta spēlfilmas Ko zina Klusā Gerda operators Andrejs Rudzāts. Iepriekš Jevgeņijs Paškēvičs ir sadarbojies ar operatoriem Gintu Bērziņu (Golfa straume zem ledus kalna) un Dāvi Sīmani senioru (Cilvēka dienas, 1989), ar kura dēlu režisoru Dāvi Sīmani junioru Andrejs Rudzāts ir kļuvis par nešķiramu tandēmu Latvijas kino. Tik tikko viņi ir pabeiguši Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles RIBOCA izstādes viss reizē zied dokumentālās filmas uzņemšanu.
Andrejs Rudzāts salīdzina Jevgeņiju Paškēviču ar autorkino dinozauru, kādu mūsdienu pasaulē ir palicis ļoti maz. Jevgeņijs Paškēvičs ir studējis režiju Valsts kinematogrāfijas institūtā Maskavā un lielāko daļu filmu ir uzņēmis padomju laikā. "Varētu šķist, ka šie apspiestības pilnie laiki varētu būt atstājuši iespaidu uz režisoru, bet tas, ko es redzu, ir – ka viņā ir daudz lielāka brīvība nekā jaunajiem režisoriem," akcentē Andrejs Rudzāts. Atšķirībā no jaunajiem Jevgeņijs Paškēvičs nesatraucas par skatītāju reakciju un rada savu mākslu. Viņš cer, ka būs pietiekami daudz cilvēku, kas tajā atradīs kaut ko savu.
Operators stāsta, ka filmas Ko zina Klusā Gerda galvenās lomas atveidotājs Leonīds Jarmoļņiks Jevgeņiju Paškēviču ir salīdzinājis ar Alekseju Germanu, pie kura viņam ir bijusi izdevība filmēties režisora pēdējā kinodarbā Grūti būt Dievam (2013), kas tika uzņemta divpadsmit gadu. Taču šis germaniskums ne vienmēr ir konvertējams dzīvē, lai arī caurspīdīgs biljarda galds uz peldoša pontona ar neripojošām bumbām pirms spēles sākšanas ir viens no filmēšanas komandas lielākajiem atrisinātajiem izaicinājumiem, par kura liecinieku kļūst arī Leonīda Jarmoļņika varonis. "Sākumā Ļoņam bija grūti, jo viņš meklēja izskaidrojumu sava varoņa rīcībai, bet Žeņas filmā nekas nav racionāli saprotams. Tas ir viņa režisora rokraksts, ka viņš it kā visu saliek vienā traukā, sakrata un skatās, kas no tā sanāk," uzskata Andrejs Rudzāts.
Savukārt par pašu filmas uzņemšanas sagatavošanās procesu operators stāsta, ka radošā grupa neraksturīgi ilgu laiku ir pavadījusi, braukājot un apskatot dažādus filmēšanas objektus. "Vienā brīdī sapratu, ka Žeņam tas ir sava veida domāšanas process par nākamo filmu," paskaidro Andrejs Rudzāts. Šajā laikā režisors mēdz pieķerties atsevišķām detaļām, kuras gribētu redzēt savā darbā, un – vēl svarīgāk – tieši šajās sarunās par tām sinhronizējas visu iesaistīto pušu sajūtas par to, kā būtu jāizskatās šim kinodarbam.
Filmas Ko zina Klusā Gerda pansija ir uzņemta dažādās vietās, kas atrodas dažādās Latvijas pusēs. Cesvaines pilī ir filmēti galvenokārt interjeri, Dundagas pusē – pārsvarā eksterjeri.
"Kad režisoram izdodas salikt dažādas detaļas vienā veselumā, viņš priecājas kā bērns," atklāj operators un piemetina, ka līdzīgi Jevgeņijs Paškēvičs izvēlas arī filmēšanas grupu – kā sava veida kombainu, kas veiks noteiktu apstrādes ciklu –, taču atstāj vietu arī improvizācijai – ir lietas, kuras režisors zina superskaidri, bet ir lietas, par kurām viņš ļaujas citu piedāvātajam redzējumam, tikai tam ir jābūt ļoti noteiktam.
"Tu nedrīksti atnākt pie viņa un teikt – varam tā un varam šitā –, jo šādai sarunai nebūs jēgas. Tu nedrīksti atnākt pie viņa un teikt – krāsosim zilā vai zaļā krāsā –, jo viņš atbildēs, ka dzeltenā! Tādā veidā viņš intuitīvi vai arī apzināti nošķeļ nost kaut kādu formālistisku rosīšanos," domā Andrejs Rudzāts. Visaizraujošākais darbā ar Jevgeņiju Paškēviču ir tas, ka ikkatrai epizodei ir sava atmosfēra. "Mums ir jājūt karstums!" tāds ir bijis kopējais noteikums, bet viss pārējais ir attīstījies darba procesā.
Septiņpadsmit mirkļu
Šajā gadā apvienotajā kategorijā Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā uz balvu Lielais Kristaps pretendē arī Inese Pudža līdzās savam ekrāna partnerim Gatim Gāgam. Filmā Ko zina Klusā Gerda Inese Pudža atveido kalponi Mariju. Šīs varones sižeta līnija sākas ar spilgtu epizodi, kurā viņa bez atļaujas paņem Emmas kundzes nagu laku un jau vēlāk ar patiesu nožēlu par šo noziegumu atzīstas Gundara Āboliņa atveidotajam mācītājam grēksūdzes laikā.
"Jevgeņijs Paškēvičs bija atbraucis uz Valmieras teātri aktieru atlases laikā un atnācis uz mūsu izrādi Jūlijas jaunkundze," sadarbības sākumu restaurē aktrise. Režisora Vladislava Nastavševa veidotajā iestudējumā viņa spēlēja titullomu un nokļuva Jevgeņija Paškēviča redzeslokā. Jau viņa spēlfilmas projekta iepazīstināšanas rullīša uzņemšanā Inesi Pudžu ir uzrunājis gan mākslinieka Jurģa Krāsona vizuālais risinājums, gan operatora Andreja Rudzāta darbs. "Andrejs ir ļoti smalks, neuzbāzīgs un gudrs operators gan tehniskajā ziņā, gan attieksmē pret aktieri," saka aktrise.
Pirms kalpones Marijas lomas viņa ir bijusi redzama nelielās epizodēs režisora Jura Kursieša kinodarbā Modris (2014) un Vara Braslas spēlfilmā Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (2017). Sarunā ar KDi Inese Pudža uzsver, ka piedalīšanās otrā plāna lomās ir sarežģīts process. "Vienmēr esmu saspringta un nevaru izdarīt tik daudz, cik gribētos, jo ļoti jūtu apkārtējo vidi – katlu, kurā filmas veidošanas komanda jau vārās, – un tu pievienojies no ārpuses. Tam ir nepieciešama spēja ārkārtīgi ātri adaptēties. Iespējams, tas nāk ar laiku, bet iespējams, ka to vienkārši nevajag darīt, nevajag filmēties," aizdomājas aktrise.
Viņas atveidotā varone kopā ar citiem filmas Ko zina Klusā Gerda tēliem, kas pārstāv dažādus raksturus un intereses, uzturas nomaļā pansijā, bēgot no XXI gadsimta informatīvā un tehnoloģiskā spiediena. Kā somnambuliskā šaha spēlē te katrai figūrai ir sava neizprotama trajektorija, teikts filmas pieteikumā festivāla Riga IFF mājaslapā. "Es eju līdzi režisoriem un pilnībā uzticos viņiem. Ja sajūtu, ka ir vietas, kurās varu pateikt savas domas vai viņi vaicā pēc tām, es pasaku. Ja ne – ne. Šajā gadījumā Jevgeņijs Paškēvičs līdz pat milisekundei un milimetram zināja, kā tieši man ir jārunā un jārīkojas kameras priekšā," atklāj Inese Pudža. Šī zināšana ir novedusi pie vienas epizodes, kas ir tikusi uzņemta ar septiņpadsmit dubliem. Tā ir bijusi emocionāli smaga pieredze, kādu viņa nekad vairs negribētu piedzīvot savā darbā.
"Esmu gatava šāda veida režisora "žņaugšanai", kad viņš godīgi atzīst, ka viņam nesanāk atrast īsto veidu, kā veidot konkrēto epizodi vai ainu, jo esam uz viena podesta pakāpiena un varam kopīgi mēģināt atrast tam risinājumu, bet šajā gadījumā tas bija kaut kas cits," uzsver aktrise un godīgi atzīst, ka labāk jūtas uz teātra skatuves dēļiem nekā kino, kurā ik pa laikam atgriežas.
Jau pēc filmas Ko zina Klusā Gerda uzņemšanas savu darbu sarakstu Inese Pudža ir papildinājusi ar režisora Gata Šmita vēsturisko spēlfilmu 1906 (2019), kurā atveidoja dekadentu dzejnieci Violetu. Savukārt tieši pēc divām nedēļām lietotnē Shortcut Films pie skatītājiem nonāks jaunā režisora Vlada Kovaļova psiholoģiskais trilleris, seriāls Bezvēsts pazudušās, kurā Inese Pudža spēlēs vienu no lomām līdzās citiem pazīstamiem latviešu aktieriem.
Jevgeņija Paškēviča filma Ko zina Klusā Gerda būs skatāma kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē 22. oktobrī plkst. 18.30.
Festivāla programma: rigaiff.lv
Vairāk par filmu: facebook.com/kozinaklusagerda