Filmas pirmizrāde paredzēta šāgada oktobrī Rīgā un septiņās lielākajās Latvijas pilsētās.
Filma stāsta par tēlnieku Kārli Zāli, kurš savu vīziju par Latvijas valsti iemūžinājis, 20. gadsimta 30. gados ceļot Brīvības pieminekli. Kārlis Zāle ar viņam raksturīgo monumentālo tvērienu dzīvi redz lielās, spēcīgās līnijās, tāpat kā tēlniecību, kas prasa daudz vitāla spēka un uzdrīkstēšanās.
Scenārija autores, režisores un producentes Ilonas Brūveres pilnmetrāžas dokumentālā spēlfilma Ievainotais jātnieks balstās uz dokumentāliem Kārļa Zāles dzīves faktiem un Brīvības pieminekļa celtniecības arhīva materiāliem, sniedzot ieskatu laikmetam raksturīgajā politiskajā un sociālajā ainā, ieskicējot kultūras un mākslas personības un tā laika ideālus. Īpaša sižeta līnija veltīta tēlnieku Kārļa Zāles un Teodora Zaļkalna sarakstei un Brīvības pieminekļa metu konkursa norisei, kas izraisa nesaskaņas mākslinieku vidū, toties vieno tautu patriotiskā mudinājumā ziedot naudu pieminekļa celtniecībai. Filmas centrā ir tēlnieka Kārļa Zāles personība, kuru atveido Valmieras teātra aktieris Imants Strads.
Filma Ievainotais jātnieks tapusi filmu studijā Kinolats, uzņemta Rīgā un Florencē, piemērojot filmēšanas vietas tēlnieka Kārļa Zāles darbnīcu atmosfērai. Filmas konsultante ir mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, komponists Ēriks Ešenvalds. Jau vairākās filmās režisores Ilonas Brūveres tuvākā domubiedre ir kinooperatore Elīna Bandēna, kura Brūveres filmām piešķir glezniecisku vizualitāti. Šī tandēma radītā dokumentālā spēlfilma Tapieris (2014) bija nominēta sešām balvām Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps, savukārt par filmu Versija Vera (2010) Nacionālo kino balvu saņēma gan filmas režisore, gan operatore.
Režisore Ilona Brūvere ir dokumentālās spēlfilmas žanra aizsācēja Latvijā, strādājusi arī kā redaktore un žurnāliste televīzijā un presē, pazīstama kā vērienīgu un krāšņu Rīgas svētku ceremoniju un brīvdabas šovu autore, kultūras portāla www.kants.lv redaktore.
Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei kopumā tiek veidotas 16 pilnmetrāžas filmas – sešas spēlfilmas, divas animācijas un astoņas dokumentālās filmas.
Par K. Zāles oriģinālo ieceri