Dzeja kā elpas vilcieni. Dabiski un nesamocīti. Atklāta Linarda Tauna simtgadei veltīta izstāde

Linards Tauns par sevi stāstījis maz. Visa viņa dzīve bija dzeja. Ja patiesi ir vēlme iepazīt dzejnieku – atbildes meklējamas starp dzejas rindām. Viens vārds aiz otra – vesels mākonis. Mūžīgais mākonis (1958) – viņa pirmais un vienīgais dzīves laikā tapušais dzejoļu krājums – šodienas cilvēkam ir kā parole, kas atver logu uz citu, Linarda Tauna realitāti, – saka izstādes Linards Tauns – mūžīgais mākonis kuratore Katrīna Kūkoja.

Līdz nākamā gada 1. septembrim Rīgā Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē Pulka ielā 8 būs apskatāma trimdas dzejnieka Linarda Tauna simtgadei veltīta izstāde Linards Tauns – mūžīgais mākonis. Ar mīlestības pilnu iedziļināšanos izstādi veidojušas kuratore Katrīna Kūkoja un zinātniskās konsultantes Kristiāna Kuzmina un Maija Kalniņa. Tēlaini juteklisku izstādes scenogrāfiju radījusi māksliniece Anna Heinrihsone, Linardam Taunam piestāvošu ņirboši pulsējošu skaņu ainavu – komponists Jēkabs Nīmanis.

Pacel! Zvana Tauns

Izstādē ir aplūkojami Linarda Tauna rokraksti un dzejoļu krājumu manuskripti, arī viens no viņa pirmajiem mēģinājumiem dzejā, kas tapis agrā bērnībā. Atsevišķas piezīmju lapas, fotogrāfijas, vēstules, rēķini un čeki – tās ir retas liecības, kas saglabājušās par Linarda Tauna dzīvi Ņujorkā. Daudz vairāk saglabājušies nostāsti un leģendas, no kurām iedvesmojoties māksliniece Anna Heinrihsone izveidojusi scenogrāfiju – portālu, kas apmeklētājiem ļauj ielūkoties stilizētā dzejnieka darbistabā.

"Viņš bija tipisks autodidakts," stāsta Katrīna Kūkoja. Ģimenē lasīšana un rakstīšana bijusi cieņā, bet, būdams dzelzceļa strādnieks, Tauns nav studējis. Māsa aizrāvusies ar dzeju, no viņas ietekmējies arī jaunākais brālis, īstajā vārdā Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš, dzimis 1922. gada 13. oktobrī Ragaciemā piecu bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Zēnībā, kad ģimene jau pārcēlusies uz Anniņmuižu, viņu esot valdzinājušas baptistu garīgās dziesmas.