Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Introvertu lidmašīna uz Londonu

Mērķtiecīgā gatavošanās Starptautiskajam Londonas grāmatu tirgum jau kopš 2014. gada Latvijas literatūras tulkojumu skaitu stabili trīskāršojusi

Latvieši, ja sadarbojas, var gāzt kalnus. Dažreiz tā tiešām notiek. Literatūras nozares profesionāļi, gatavojoties dalībai Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū, ir padarījuši plašākai publikai neredzamu, bet milzīgu darbu, lai jau tagad varētu izteikt pārliecību, ka Latvija Londonā būs pārstāvēta ne vien godam, bet arī saturīgi un oriģināli. No 10. līdz 12. aprīlim ar kopumā 600 kvadrātmetru lielu centrālo Baltijas valstu stendu Londonas grāmatu tirgus hallē Latvija līdztekus Igaunijai un Lietuvai piedalīsies Londonas grāmatu tirgū goda viesu valstu statusā. Iecerēta arī plaša pavadošā programma – izstādes, koncerti, teātra izrādes un citi pasākumi.

 

Nevienai dieniņai

Šogad tiek aizsākta īpaša Latvijas valsts simtgades kultūras notikumu programma, kuras ietvaros latviešu autori visa gada laikā piedalīsies dažādos literāros pasākumos Londonā, Birmingemas festivālā un citās Lielbritānijas pilsētās. Pašlaik zināms, ka 44 nozares pārstāvji, arī 28 autori, piedalīsies 63 pasākumos Lielbritānijā. Kultūras programmas norises tirgus laikā paredzētas tādās vietās kā Britu bibliotēka (British Library) un Nacionālā dzejas bibliotēka (National Poetry Library), kur lasītājiem būs iespēja satikt rakstniekus un piedalīties diskusijās. Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū tiek veidota sadarbībā ar Britu padomes pārstāvniecību Latvijā.

Šoreiz ir sistemātiski domāts, lai dalība Londonas grāmatu tirgū nebūtu kampaņveidīga sarosīšanās, kas vēlāk atgādinātu par notikušo vien ar skaistiem parādes bukletiem. Platforma Latvian Literature, kas sastāv no trim galvenajiem virzītājspēkiem – Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas, Grāmatu izdevēju asociācijas un Latvijas Rakstnieku savienības –, dalību Londonas grāmattirgū un papildu finansējumu ir gudri izmantojusi, lai sakārtotu literatūras nozares stratēģiskos pagātnes parādus tepat Latvijā.

"Esmu pārliecināta, ka kultūras eksporta ekspansiju, kurai jau tagad ir ļoti pozitīvi rādītāji, ir iespējams turpināt un tai ir ļoti augsts potenciāls. Ar nosacījumu, ja mēs vairāk ieguldīsim resursus un dažādas valsts institūcijas apvienos spēkus, kas ir viens no šī projekta veiksmes stāstiem. Nešaubīgi vārda spēkam šobrīd ir ļoti liela nozīme. Iespējams, līdzvērtīgi reformācijas laikam, kuras 500 gadus mēs svinējām pagājušajā gadā," uzsver kultūras ministre Dace Melbārde, pievēršot uzmanību faktam, ka, lai nokļūtu Londonas grāmatu tirgū, daudzi cilvēki ir strādājuši jau kopš 2014. gada, kad trīs Baltijas valstis parakstīja līgumu par kopīgo sadarbību dalībai Londonas grāmattirgū viesu statusā.

"Grāmatizdošanas un poligrāfijas nozare ir Latvijas radošā industrija, kas ir viena no lielākajām nodarbināto skaita ziņā un viens no lielākajiem nodokļu iemaksu veicējiem Latvijas valsts budžetā. Latvijai regulāri piedaloties grāmatu mesēs un veidojot profesionālus kontaktus, pēdējos gados būtiski pieaudzis Latvijas tipogrāfijas pakalpojumu eksports – 2015.–2017. gadā ir vērojams stabils pieaugums par 6–8%, tostarp izdevumu ražošanai Latvijā," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. Pēdējie gadi un veiktie ieguldījumi uzrāda arī Lielbritānijas tūrisma pieaugumu. 

 

Ar skatu uz Baltijas jūru

"Latvijas stendā būs trīs zonas," stāsta Latvijas delegācijas asprātīgās un pašironiskās publicitātes kampaņas #iamintrovert (Es esmu introverts) radošā direktore Una Rozenbauma. Pirmā – pārdošanas un sarunu zona, otrā – introvertā zona, kur cilvēki varēs sēdēt un skatīties Latvijas autoru video, piemēram, to, kā Pauls Bankovskis, galvu krūtīs iedūris, bubina, ka latvieši nemēdzot pacelt balsi, jo kopš bērnības aprāti ar "ko kliedz kā mežā?". Un skolas ballē nekādas dejas latviešiem neesot sanākušas, jo zēni sēdēja vienā malā, bet meitenes – otrā. Beigās Bankovskis spriež tā – bet, ja es visu laiku būtu kliedzis kā mežā, tad jau es neko nebūtu varējis uzrakstīt? Beidzot rakstnieks paceļ galvu, pašapzinīgi ieskatās skatītājam sejā un aiziet. Droši vien rakstīt. Šajā zonā, uzvelkot melnus stilīgus mēteļus ar "optimistiskiem" latviešu autoru citātiem, varēs fotografēt savus antipašģīmjus. Kadrā būs mugura ar citātu, fonā – Baltijas jūra, pilsēta, purvs vai mežs. Trešajā stenda sadaļā sagaida audioduša – Latvijas autoru darbu lasījumi ar pielāgotiem video.

"Sākām ar to, ka ar Aneti Konsti radījām manifestu, kāpēc mēs lepojamies būt introverti. Mēģinājām parādīt sevi nevis no tās puses, kas mēs neesam, – ekstraverti, līksmi, bet godīgi pateicām – nepatīk mums publiski runāt, bet tieši tāpēc rakstām brīnišķīgi," #iamintrovert ideju pamato Una Rozenbauma. Šajā brīdī visi preses konferences dalībnieki, ministri ieskaitot, piekrītoši māj ar galvu. Mākslinieks Reinis Pētersons radījis komiksu sēriju par introvertā latviešu rakstnieka ikdienas dzīvi, kurā viņš ballītē stundām ilgi, no visiem norobežojies, glauda kaķi vai satrūkstas no sveiciena uz ielas, par svešinieka komplimentu nerunājot – nē, nē, tas neesmu es, jūs būsiet mani ar kādu sajaucis… Sabiedrības modrā acs bija modra, un drīz vien līdzsvaram un taisnīgumam tika radīta arī introvertā rakstniece. #iamintrovert uzrunā arī garšas kārpiņas, jo garšīgi paēst patīk arī introvertiem literātiem. Radīts īpašais "kartupeļu alus" (nopērkams arī Somijā) ar skalu, pēc kuras sasniegšanas pastāv iespēja pārvērsties par ekstravertu.

 

Paraugtulkojumu efekts

Platformas Latvian Literature vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, kuras krekliņu rotā Luīzes Pastores citāts: "Un kur tu tieši iesi šādi saģērbusies?", atzīstas, ka tas ļoti precīzi izsaka viņas un kolēģu sajūtu 2015. gadā, kad sākās darbs. "Tas bija stāsts par noticēšanu pašiem sev, jo mērķi tika nosprausti ļoti ambiciozi. Svarīgi bija noturēt šo sajūtu, neskatoties ne uz ko – kritiku, komentāriem, ieteikumiem. Vienkārši turpināt iet uz mērķi," Inga saka paldies visiem, kas noticēja, – komandai, autoriem, tulkotājiem, izdevējiem.

"Tad, kad sākām darbu, visas funkcijas tika sadalītas tematiskajos segmentos. Viens no tiem bija kopīgā nozares kapacitātes stiprināšana. Esam līdz šim jau sarīkojuši divas konferences par grāmatu dizainu. Ļoti mērķtiecīgi strādājam ar jau esošajiem tulkotājiem un domājam par jaunu piesaisti. Rīkojām izdevējiem četrus seminārus, kā labāk pārdot tiesības uz ārvalstīm, kur pieredzējuši starptautiskie literārie aģenti padalījās ar saviem "knifiem". Nākamais segments bija strādāt ar nozares profesionāļiem – literātiem, tulkotājiem. Rīkojām atdzejas darbnīcas, orientējoties gan uz atdzejas prasmju attīstību, gan atdzejas kā tādas popularizēšanu gan Latvijā, gan Lielbritānijā. Dzeja bija viens no lauciņiem, par kuru mums sākumā visi teica, ka to nav iespējams pārdot. Bet tagad dzeja pārdoto tiesību sarakstā ir diezgan lielā apjomā," Inga Bodnarjuka-Mrazauskas ir gandarīta. Tiešām, ja pārskata 34 darbu sarakstu, kas jau ir vai vēl tiks izdoti, dzejas ir pārsteidzoši daudz. Britu izdevējus ir ieinteresējis gan Čaks, gan Orbīta, gan Arvis Viguls, Knuts Skujenieks, Artis Ostups, Madara Gruntmane, Krišjānis Zeļģis, Eduards Aivars un Inga Pizāne. Izdevniecība Francis Boutle Publishers ieinteresējusies pat par Valta Ernštreita līvu dzeju. Atzīme tulkoto grāmatu sarakstā "Livonian/English" izskatās cik dīvaini, tik ielīksmojoši.

"Sarīkotas arī divas prozas tulkošanas meistardarbnīcas, piesaistot tādus redaktorus no Lielbritānijas, kuru izdevniecībām mēs vēl neesam tikuši klāt un kuri augstu kotējas. Centāmies viņus iepazīstināt ar Latvijas literatūru, citādi viņi nekad to nebūtu uzzinājuši," stāsta Latvian Literature platformas vadītāja. Ir pārdotas 40 grāmatu tiesības, kuras Lielbritānijā iznāks līdz šī gada beigām – nākamā gada sākumā. "Mūsu komanda jau strādā ar nākamo grāmatu tiesību pārdošanu. Tiem izdevējiem, kas jau kaut ko ir nopirkuši, piedāvājam nākamās grāmatas," izklausās, ka Ingu Bodnarjuku-Mrazauskas apstādināt vairs nevar nekas.

Vērtīgs ieguvums priekšdienām ir izveidotie paraugtulkojumi angļu valodā, kas glabājas datubāzē un ir pieejami izsūtīšanai ikvienam interesentam jebkurā brīdī. "Mums vairs nav jāiegulda resursi paraugtulkojumos dažādās valodās. Interese pieaug diezgan strauji, ja pasaki, ka grāmata ir iznākusi vai tiek plānota izdot Lielbritānijā," jau novērojusi Inga Bodnarjuka- Mrazauskas. Arī citi Londonas grāmatu tirgum sagatavotie materiāli būs izmantojami visos pārējos starptautiskajos grāmatu tirgos.

Par veiksmīgo sagatavošanās darbu bilanci liecina arī fakts, ka 90 procentu no 42 izdevējiem, kuri tika uzaicināti uz Rīgu iepazīšanās vizītē, vēlāk tiešām izvēlējās izdot kādu darbu. Britu izdevēju izvēle arī prozā ir bijusi ļoti interesanta un visai plašā amplitūdā – no Blaumaņa Nāves ēnā, Andreja Upīša, Alberta Bela, Zigmunda Skujiņa darbiem līdz Osvaldam Zebrim, Paulam Bankovskim, Laimai Muktupāvelai, Inesei Zanderei, Jānim Joņevam, Mārai Zālītei, Dainai Tabūnai, Mārim Bērziņam u. c.

 

Dvēseli atkailinoša studija

Londonas grāmatu tirgus Dienas autore/ Author of the Day būs rakstniece Nora Ikstena. Baltijas rakstnieku 12 cilvēku delegāciju (četri cilvēki no katras valsts) no Latvijas puses bez Ikstenas pārstāvēs vēl bērnu grāmatu rakstniece Luīze Pastore, prozaiķe Inga bele un dzejnieks Kārlis Vērdiņš.

24. februārī Londonā notika izdevniecībā Peirene Press izdotā Noras Ikstenas romāna Mātes piens (angliski iznāk ar nosaukuma variāciju Soviet Milk) oficiālā atklāšana. Romānu tulkojusi Margita Gailītis. Mātes piens ir tulkots jau krievu, ungāru, itāļu, igauņu un maķedoniešu valodā. Zviedri to izdos kā Rūgto pienu. Latvijas Televīzijas kolēģu sagatavotajā sižetā pagājušā gada Ziemassvētkos iemūžināts brīdis, kad Nora Ikstena ar tēti Ikšķiles pasta nodaļā saņem sūtījumu ar romāna autoreksemplāriem: "Mātes piens no Londonas! Soviet Milk, tēti! Ļoti skaists! Cerams, ka mamma redz no debesīm! Vai ne?" (lsm.lv, 24.12.2017.) "Mātes piens tagad, man šķiet, ir pirmā grāmata, kas liek par latviešu literatūru runāt, un tas ir galvenais. (..) Tas ir vienkārši sprādziens, kas ar viņu ir! Un mēs redzam to sajūsmu, kas nav beigusies," šajā pašā sižetā saka Rakstnieku savienības priekšsēdētājs rakstnieks Arno Jundze.

Līdz Londonas grāmatu tirgum vēl mēnesis, bet Nora Ikstena jau tagad regulāri sniedz intervijas starptautiskajiem medijiem. Autobiogrāfiski skaudrais romāns jau bija saņēmis arī vairākas recenzijas vēl pirms oficiālās atklāšanas. "Viens no labākajiem romāniem, kas parādījies Baltijas reģionā," vērtē Čārlijs Konlijs (The New European). "Latvija ir valsts, par kuru kopš atdalīšanās no Padomju Savienības mēs neesam dzirdējuši gandrīz neko. Nora Ikstena pierāda, ka Latvija runā spēcīgā un oriģinālā balsī," spriež recenzente Rozija Goldsmita atsauksmē izdevniecības mājaslapā. "Dvēseli atkailinoša depresijas, intelektuālās frustrācijas, mātišķības un dzīves Padomju Savienībā studija," – Soviet Milk raksturo Grānts Rintouls (1st Reading). Viscildinošākais ir Džeremijs Deiviss (Dalkey Archive Press), kurš uzskata, ka Noras Ikstenas romāns "atklāj jaunus ceļus ne vien Latvijas, bet arī angļu literatūrā".

Interviju izdevumam The Bookwitty rakstniece noslēdz ar vārdiem: "Tagad es sajūtu šo milzīgo viļņošanos ap grāmatu kā pagodinājumu manai mātei." Londonas grāmatu tirgū viņai mugurā būs krekls ar uzrakstu no sava romāna: "Dzīve gaidīja manu atgriešanos." Protams, angļu valodā. Plašāk: www.latvianliterature.lv; http://www.londonbookfair.co.uk.

 

Latvijas pārstāvju tiešā runa

Kārlis Vērdiņš

Londonas grāmatu tirgus ir laba iespēja parādīt, ka latviešu literatūra beidzot tiek tulkota angļu valodā. No vienas puses, angļu literatūras tirgus ir liels un piesātināts, tāpēc tajā iekļūt ir grūti. No otras puses, pateicoties Lielbritānijas koloniālajai pagātnei un pasaules valdnieku pretenzijām, tās kultūras dzīves organizatori laiku pa laikam cenšas uzburt zināmu priekšstatu par "pasauli", kādu nu viņi to redz. Un šajā pasaulē ir vieta daudzām vairāk vai mazāk eksotiskām valodām un literatūrai, arī Baltijas valstu literatūrai. Latviešu rakstniekiem šajā grāmatu tirgū atliek būt par pēdējo posmu lielajā procesā, kurā platforma Latvian Literature un pirms tam Latvijas Literatūras centrs jau ieguldījuši tik daudz darba.

 

Luīze Pastore

Mans galvenais mērķis ir satikt britu bērnus, iepazīt to, kas ir svarīgs viņiem, un pastāstīt, kā dzīvo mūsu bērni, piemēram, Rīgas rajonā Maskačkā (Londonas grāmatu tirgus laikā notiks manas grāmatas Maskačkas stāsts/Dog Town tulkojuma angļu valodā atvēršanas svētki). Man ir sajūta, ka bērni, lai arī dzīvo atšķirīgos apstākļos, visur pasaulē ir vienādi, un es meklēšu to kopīgo, kas mūs vieno, lai parādītu – lai arī esam no otra Eiropas gala, patiešām neesam tik atšķirīgi. Būtībā dodos sadraudzības ceļojumā – iepazīstināt britu bērnus ar Latvijas bērniem – tikai ar literatūras palīdzību. Ņemot vērā, cik neticami mazs procents no grāmatām Lielbritānijā ir tulkojumi, nekautrējos domāt, ka katrs jauns tulkojums ir arī malks svaiga gaisa Lielbritānijas lasītājiem!

 

Inga Ābele

Tā būs satikšanās. Tirgus ir tirgus, tas vienmēr ir liels un skaļš pasākums, kur viegli pazust. Bet arī tajā burzmā var gadīties kāds cilvēks/cilvēki, kam satikšanās patiesi ir vajadzīga. Nevis tirgus, bet svētki. Nekad neesmu bijusi Lielbritānijā, Londonā, no manas puses tā būs jaunas zemes apzināšana. No britu puses arī – viņi bieži atzīst, ka viņiem ir maz zināšanu par Latvijas, pat Baltijas eksistenci. Tāpēc es ceru uz vielmaiņu, domu apmaiņu.

 

Nora Ikstena

Pirmo reizi Latvijas literatūras vēsturē ir brīdis, kad mums ir ko pasaulei piedāvāt, mums ir izcila literatūra, un mēs zinām, kā to piedāvāt. Masīva, laba, auglīga mārketinga atšķirībā no mūzikas, teātra un mākslas literatūrai nekad nav bijis. Tādi vārdi kā Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, Anete Konste, Juta Pīrāga, Madara Peļāvina, Ildze Jansone būtu jāatceras tikpat labi kā vārdi Kārlis Vērdiņš, Inga Gaile, Inga Ābele, Osvalds Zebris, Māra Zālīte, Māris Bērziņš. Lai iekļūtu britu tirgū, tiešām nepietiek tikai ar autora uzrakstītu grāmatu. Varam priecāties, ka viss ir sakritis – mums ir laba literatūra, ko piedāvāt, mārketings un valstisks atbalsts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

2024. gads teātrī. Teātris nav ēka

Gandarījumu ir sagādājuši oriģināldarbi, kas runā par šīs zemes cilvēkiem, viņu vēsturi un šodienu, cerībām un vilšanos, stereotipiem un vērtībām

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja