Aspazijas bilingvālais dzejas krājums Ikdienas spārni ir pirmais apjomīgais izdevums krievu valodā, ko radījis viens atdzejotājs. Dzejoļu lielākā daļa krieviski atdzejota pirmoreiz. Tā ir diptiha otrā daļa - pagājušogad jau iznācis O. Pētersones sakārtots un atdzejots Raiņa dzejas krājums Citu laiks. Intīmā gaisotnē klātesošie cits aiz cita lasīja pa dzejolim, un Olga Pētersone pretim šo pašu dzejoli otrā valodā. Atdzejotājas draugi no Maskavas neslēpa saviļņojumu, atklājuši Marinas Cvetajevas un Annas Ahmatovas mēroga dzejnieci, kura līdz šim krievu lasītājam nav bijusi pazīstama. Pasākuma viesi - latvieši bija godīgi un atzina, ka ne jau tikai maskaviešiem...
"Aspazijas dzeja ir kā milzīgs okeāns, nevis strautiņš. Sākumā tajā ir pat bail ieiet. Bet, kad ieej, saproti, cik tas ir skaisti! Šie dzejoļi satriec," saka teātra kritiķe Ņina Agiševa-Nikolajeviča. Atdzejotāja Aspazijas dzejas kosmisko vērienu skaidro arī ar to, ka viņa ļoti labi pārzinājusi vēsturi un mitoloģiju. "Antīkie varoņi un dievi viņai ir kā kaimiņi," salīdzina O. Pētersone.
"Ar viņas dzeju aizsākas latviešu modernā literatūra. Spēcīga individualitāte, dziļa emocionalitāte, bagāta valoda, nostrādāta poētika. Šai ziņā Aspazija cērt stigu, pa kuru staigās visi nākamie latviešu dzejnieki, tomēr Aspazijas vārdu līdz šodienai saglabājis kas cits - viņa ir sieviete," priekšvārda autore Ieva Struka izceļ Aspazijas nepārvērtējamo nozīmi sieviešu pašapziņas evolūcijā.