Rimants Ziedonis latviešu lasītājam jau sen vairs nav tikai ievērojamā dzejnieka Imanta Ziedoņa dēls, bet gan pastāvīgs, smalks un oriģināls prozaiķis, kura darbos vērojamas gan filigrānas valodas rotaļas, gan asredzīgi tvertas vienmēr aktuālas mūsdienu cilvēka problēmas.
Pēc pirmā stāstu krājuma Dzīves pieredze un ziepju burbuļi, kas iznāca Rīgā 1992. gadā un joprojām tiek uzskatīts par vienu no latviešu postmodernās prozas virsotnēm, autors vairākus gadus veltīja Latvijas vēsturei un kultūras izpētei, sarakstot grāmatas Austrumu robeža (2008), Jūras zemē Latvijā (2010), kopā ar Imantu Ziedoni – grāmatu Leišmalīte (2012). Taču ar jauno grāmatu Pastaiga, ko tikko klajā laidis Apgāds _Zvaigzne ABC_, rakstnieks atkal atgriežas pie savas "pirmās mīlestības" – īsprozas.
Pastaiga ietver sešus tematiski un intonatīvi daudzveidīgus stāstus, kas risina aktuālus dažādu mērogu jautājumus: piemēram, stāstā Bērni autors svaigi paraugās uz dzīvības rašanās brīnumu, stāstā Vēstule risināta ģimenes un cilvēka vērtību problemātika, savukārt stāstā Bēgļi atspoguļots latviešu bēgļu ceļš pāri jūrai uz Zviedriju; šī stāsta tēliem ir vēsturiski prototipi.
Stāstus raksturo filozofiskums un ironija, daudzviet arī satīra par aktuāliem politiskiem un sociāliem jautājumiem, paradoksi, rotaļīgums, gudra emocionalitāte. Rimants Ziedonis joprojām ir uzmanīgs vērotājs, kura skatījums uz pasauli lasītājam paver līdz šim nezināmas durvis un dod iespēju brīnīties par ieraudzīto.