Programmas sadaļā no plkst. 13 līdz 14.30 mākslinieces Ieva Balode, Ilva Vesterlunda un Anna Līslegārda stāstīs par saviem izstādes darbiem, kas aptver aktuālus feminisma, ekoloģijas un straujās tehnoloģiju attīstības jautājumus. Ieva Balode stāstīs par savu darbu, kurā aktuāls jautājums – vai mēs varam iztēloties vēsturi, kas rakstīta no sievietes pozīcijām? Un kādu perspektīvu nākotnei šāda vēsture piedāvātu? Tikmēr Ilva Vesterlunda aplūkos toksiskā piesārņojuma sekas pavisam tuvā nākotnē Baltijas jūras krastā, iemitinot pazīstamajā ainavā hibrīdus radījumus un halucinācijas. Vai fantastiskās distopiskās vīzijās varam rast risinājumus draudošajai ekoloģiskajai krīzei?
Jau šobrīd mūsdienu pasaule un cilvēki ir tik ļoti saistīti ar tehnoloģijām – daļa no mūsu atmiņas atrodas dažādās ierīcēs, liekot domāt, ka kiborgs – radījums, kas ir gan dzīva būtne, gan ierīce – vairs arī nav tikai daļa no zinātniskās fantastikas utopiskām vīzijām par tuvāko nākotni, bet savā ziņā jau realitāte. Anna Līslegārda stāstīs par savu darbu, kura galvenā varone ir kiborgs. Vai šādu hibrīdu būtņu iztēlošanās mums palīdzētu atbrīvoties no tādiem iesīkstējušiem pretstatiem kā daba-cilvēks, sieviete-vīrietis? Kāda būtu sabiedrības un planētas uzbūve, ja šādu dualitāšu nebūtu?
No plkst. 15.30 līdz 16 ar muzikālu performanci uzstāsies Viktors Timofejevs un Kaspars Groševs (grupa Zolitūde).
Pēc tam no plkst. 16 līdz 18.00 norisināsies mākslinieku prezentācijas un diskusija, kurā piedalīsies Antons Vidokle, Bahara Nūrizade, Driants Zeneji, Kristaps Epners.
Kādu savu 1978. gada runu zinātniskās fantastikas autors Filips K. Diks sāka ar jautājumu – kā izveidot pasauli, kas nesagrūst divas dienas vēlāk? Jautājumā ietverta gan cilvēku nerimstošā vēlme radīt alternatīvas pasaules gan literatūrā, kino un realitātē, mainot politiskās sistēmas, gan arī šai procesā ietvertās grūtības. Šajā programmas sadaļā mākslinieki pievērsīsies pagātnes utopijām, un to atstātajam mantojumam mūsdienās. Antons Vidokle pievērsīsies krievu kosmismam, Bahara Nūrizade pārskatīs 1929. gadā komunistu attīstītās pilsētu izplešanās jeb padomju disurbānisma (disurbanism) idejas, Driants Zeneji apskatīs post-industriālas Albānijas pilsētas Elbasanas iespējamās nākotnes un Kristaps Epners stāstīs par latviešu pilota Gunta “Gunnara” Taņņa mantojumu, kurš sapņoja uzbūvēt grandiozu nākotnes pilsētu nekurienes vidū Kanādā. Vai utopija ir neizdevusies, ja tā netiek realizēta? Vai zinātniskā fantastika var mums piedāvāt rīkus kā utopijas ne vien iztēloties, bet arī realizēt?
LLMC izstāde Nenorunātās tikšanās pievērsīsies zinātniskās fantastikas iespaidam Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, atsaucoties uz izstāžu sēriju Zinātne un zinātniskā fantastika (1975–1982), kā arī aptvers mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi. Projekta nosaukums Nenorunātās tikšanās aizgūts no Brāļu Strugacku tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā. Izstāde LNMM izstāžu zālē Arsenāls būs skatāma no 13. decembra līdz 23. februārim.