Katram māksliniekam dzīvē ir jāizdara trīs lietas: jāuzzīmē jūra, pašportrets un nauda – uzskata Ilmārs Blumbergs, kurš ir viens no māksliniekiem, kuru darbi ir apskatāmi atjaunotā lata divdesmit gadiem veltītajā izstādē Ls – 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi Latvijas Bankas ēkā. "Kāpēc jāzīmē nauda? Nauda ir kaislība. Kaislības virza dzīvi. Paša zīmēta nauda kabatā nomierina un it kā saka – man pietiek," KDi atklāj Ilmārs Blumbergs. Viņš domā, ka nauda līdzsvaro mākslu un dzīvi. "Nauda līdzsvaro, ja kāds darbs tiek nopirkts! Ja ne, jāzīmē nauda! Ha!" nosmej mākslinieks.
Ķencis ar pieciem latiem padusē
Izstādes apmeklētāji tiek ierauti "apgrozības naudas nervozajā mainības plūsmā", kas viņus aiznes līdz Zelta zālei, kur nauda tiek apstādināta un iegūst lielāku vērtību nekā tās nomināls, – tajā ir apskatāmas jubilejas un piemiņas monētas, kuras veidojuši vairāk nekā 40 autoru. "Nauda ir bižutērija," saka monētu Rīgas Doms un Rīgas Tehniskā universitāte autors Kristaps Ģelzis – viņš ir viens no četriem māksliniekiem, kuri Zelta zālē redzamajās videoprojekcijās sarunājas par naudu un mākslu. "Jo tev vairāk naudas, jo tu vari sevi vairāk izdaiļot," paskaidro Kristaps Ģelzis.
Stikla piramīdā virtuāls diegs pie kāda iedomāta apģērba gabala piešuj mākslinieka Gunāra Cīlīša monētu Millennium – pogu ar diviem caurumiem, kura ASV izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā Gada monēta savulaik ieguva balvu nominācijā Gada novatoriskākā monēta. Tas naudas dizaina augstlēkšanas sacensībās uzlika tādu latiņu, ka arī nākamajiem māksliniekiem licis sevi uzturēt teicamā formā. "Šajā izstādē var redzēt, kā no nulles mēs esam tikuši līdz tai pozīcijai, kurā mēs esam. Tā bieži negadās, ka vienā kopumā var ieraudzīt, kā ir attīstījusies vesela mākslas joma – naudas dizains," uzsver izstādes kuratore Ramona Umblija.
Divdesmit gados ir radīts vairāk nekā 90 dažādas nominālvērtības un materiāla jubilejas un piemiņas monētu. Lai to visu pēc iespējas labāk strukturētu un parādītu, izstādes veidošanā tika iesaistīts dizaina birojs H2E, Jura Podnieka studija un uzņēmums Solavi. No Zelta zāles grīdas ir "izauguši" brīvstāvoši objekti, kuru dizainam par pamatu ir izmantota grafīta kristāliskā struktūra – tieši ar zīmuli vairākumā gadījumu top monētu pirmtēli. Var redzēt, kā soli pa solim ir radīta Laimoņa Šēnberga monēta Mērnieku laiki, kuras aversā mākslinieks Ķencim jērādas vietā padusē ielicis piecu latu banknoti. Pie katras monētas ir iespēja gūt priekšstatu, kā tā ir tapusi un ar ko ikdienā nodarbojas to radītāji. "Tuvināt monētu autoram, lai tās nav anonīmas," par vienu no ekspozīcijas mērķiem saka Ramona Umblija.
Kociņš ar žāklīti
Izstādes plakātā ir redzama roka ar ābeles zaru, no kura māksliniekam Ilmāram Blumbergam uzplaukusi ideja par monētas Neatkarības deklarācija aversu. "Pavasarī Siguldā nejauši atradu interesantu kociņu ar žāklīti jeb burtu "v" galā. Tas atgādināja ūdens āderu meklētāju instrumentu un reizē vārda victory (uzvara) pirmo burtu. Pumpura aizmetņi lika domāt: re, rodas, plaukst jaunais! Kaut kas daudznozīmīgs bija necilajā sprungulītī," stāsta mākslinieks, kurš kociņu saglabājis un pēc ilgāka laika, strādājot pie monētas zīmējuma, atcerējies par savu atradumu. "Kā par brīnumu, uzzīmēts tas labi iesēdās monētas aplī."
"Lēni, no pleciem purinādama nebrīves slogu, izslējās Māte Latvija. Uzvaras priekā tūkstošiem roku viņas plecos uzvēla smago, saldo, par visu dārgāko brīvības nastu," par monētas Neatkarības deklarācija reversu lasāms Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv – tajā attēlots simbolisks Mātes Latvijas tēls ar dzirnakmeni plecos. Vai viņas kājas neļimst zem šīs smagās nastas? "Ja ļimst – paši vāji!" atbild Ilmārs Blumbergs, kurš domā, ka monētas radīšana spēj māksliniekam piedāvāt tādu izaicinājumu, kādu nesastapt citās radošajās izpausmēs. "Tas ir, kā turēt zīmuli uz dzīslas, kura savieno tevi ar bankas naudas glabātavas krēslainajām, vēsajām telpām, kurās smaržo mazliet pēc sēnēm un mūžības."
Eņģelis no iztēles tvaikiem
Ja pastiepjas uz pirkstgaliem, gluži kā bērns, kurš pirmo reizi ierauga, kas ir aiz mājas žoga, Kristapa Ģelža monētā var saskatīt Rīgas Tehniskās universitātes dibināšanas gadu – 1862. Pirmo reizi slēptais attēls Latvijas naudas dizaina vēsturē ir kļuvis par māksliniecisku izteiksmes līdzekli – universitātes apaļajai jubilejai veltītās četrstūrainās monētas reversā tikai no noteikta leņķa var redzēt vienu vai otru gadskaitli. Tas bijis kaut kas nerealizēts arī Somijas naudas kaltuvei Rahapaja Oy. "Katra šāda novitāte kaltuvei dod pieredzi un iespēju izteikt labāku piedāvājumu citiem – visiem labi," netieši par savu ieguldījumu naudas dizainā norāda Kristaps Ģelzis, kura monētu var "lauzt" uz pusēm un mērīt attālumu, un noteikt grādus.
Mākslinieks ir veidojis arī monētu Rīgas Doms – viņa ideja sagādājusi īstu izaicinājumu tās plastiskā veidojuma autorei Ligitai Franckevičai, kura monētas aversā redzamo eņģeli, kā norāda Ramona Umblija, "radījusi no iztēles tvaikiem". Arī šajā Kristapa Ģelža dizainētajā monētā vērīgākie izstādes apmeklētāji atradīs kādu neparastu detaļu. "Parasti monētas ir "apgredzenotas", bet, lai iegūtu gaisīgāku attēlu, es to izlaidu ārā," stāsta mākslinieks, kurš no gredzena ir izņēmis ārā vienu posmu, lai Rīgas Doma spicei būtu kur slieties, bet eņģelim – kur lidot. Kristaps Ģelzis uzskata, ka sudraba monētas ir laikmeta artefakti, kas tiek radīti un paliks vēsturē, un pēc gadiem pēc tiem varēs spriest par mums pašiem.
Ieskaties Mildai acīs
Kamīna zālē ir apskatāmi ar ievērojamā Latvijas grafiķa Riharda Zariņa zīmētās piecu latu monētas izveidi saistītie eksponāti no Londonas naudas kaltuves The Royal Mint un eiro. Aplis ir noslēdzies – uz viena un divu latu monētas ir redzama tā pati par Mildu sauktā latviešu tautasmeita profilā, kas sākotnēji ir rotājusi 1929. gadā kaltās piecu latu sudraba monētas reversu. Izstādē Ls – 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi var apskatīt arī oriģinālzīmējumu, kā teica akadēmiķis Jānis Stradiņš Latvijas Bankas un lata iedibināšanas 90 gadu jubilejas svinībās, "ar mazliet šlāgerisku piesitienu", taču Lielbritānijas kaltuvē latviešu apaļvaidzes tēls padarīts par "daudz cēlāku, izteiksmīgāku, patiešām brīvības un augstas gara ētikas simbolu". Savukārt par Kamīnu zāles nelielās ekspozīcijas emocionālo virsotni Ramona Umblija uzskata mākslinieces Olgas Šilovas veidoto skulptūru – Mildu, kurai var ieskatīties acīs.
Viena un divu eiro monētu grafisko dizainu ir radījis Guntars Sietiņš, ar kuru klātienē varēja satikties vienā no izstādes laikā notiekošajām radošajām darbnīcām. (Radošās darbnīcas dažādu mākslinieku vadībā notiek sestdienās no plkst. 12 līdz 14.) "Baravikas zīmēju tik ilgi, kamēr tajās savairojās tārpi. Tie saēda sēnes un sāka lodāt arī pa galdu un maniem zīmējumiem. Tomēr baravika uz monētas ir svaiga un branga," par savu monētu Sēne saka mākslinieks Guntars Sietiņš, atklājot aiz ikvienas monētas paslēpušos milzīgo darbu, kas ieguldīts tās radīšanā. Jebkurā citā izstādes darbības laikā ikviens var izmēģināt, kā tas ir – uzzīmēt monētu Latvijas Universitātes topošo zīmēšanas skolotāju vadībā. Uz jautājumu, vai no šiem zīmējumiem vēlāk varētu tikt izgatavota īsta monēta, Ramona Umblija atbild: "Solīt neko nevaru, bet iespēja ir! Zīmējumi tiks saglabāti, apskatīti un izvērtēti." Galda galā kā iedvesmojošs piemērs ir "iestiklota" bērnu zīmējumu konkursa Mana sapņu monēta uzvarētājas toreizējās sešgadīgās rīdzinieces Emīlijas Adumānes Cūciņa, kuru rotā daiļrunīgs uzraksts "Lac 1".
Izstāde
Ls – 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi
Latvijas Bankas ēkā K. Valdemāra ielā 1b līdz 28.IV
Ieeja bez maksas
www.latam20.lv